04.12.2015 07:44

Ar deputātu gādību atsevišķas Pierīgas pašvaldības un organizācijas tiek pie budžeta naudas savu ieceru realizēšanai

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ar deputātu gādību atsevišķas Pierīgas pašvaldības un organizācijas tiek pie budžeta naudas savu ieceru realizēšanai arhīvs

Saeima ārkārtas sēdē pirmdien, 30. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu. Kā jau katru gadu, kāds žūksnītis budžeta naudas tika arī deputātu ierosinātajām iecerēm, tostarp krietnam skaitam projektu Pierīgā.

Kopumā Saeimas deputāti nākamā gada valsts budžetam bija iesnieguši vairāk nekā 300 priekšlikumu, lielākoties – lai panāktu finansējuma piešķiršanu kādam investīciju projektam pašvaldībās vai atbalstītu kādu organizāciju. Taču atsaucību guva tikai daļa ieceru, kuru piepildīšanai no valsts budžeta tika atvēlēti nevis divi miljoni eiro, kā pērn, bet 2,6 miljoni eiro.


Pierīgā, pateicoties deputātu caursišanas spējām šoreiz, 142,4 tūkstošu eiro apmērā atbalstīti projekti Saulkrastos, Jūrmalā, Siguldā un Garkalnē.

Šķiet, ka vislielākā ieguvēja Pierīgā, vērtējot pēc atbalstīto projektu skaita, ir biedrība "Cerību spārni" Siguldā, kas gādā par bērniem un jauniešiem ar invaliditāti. Pateicoties Nacionālās apvienības (NA) deputātiem, biedrība ieguvusi 10 tūkstošus eiro, lai sekmētu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā. Tāpat NA sagādājusi šai biedrībai 30 tūkstošus eiro sociālo pakalpojuma centra izveidei – ēkas iegādei un labiekārtošanai.

Arī partijas "Vienotība" deputāti spējuši panākt 20 tūkstošu eiro piešķiršanu Siguldas novada pašvaldībai nekustamā īpašuma iegādei, lai kāda nevalstiskā organizācija varētu iekārtot savu centru. Jādomā, ka šie "Vienotības" atvēlētie 20 tūkstoši eiro arī tiks izlietoti biedrības "Cerību spārni" vajadzībām, jo tieši šobrīd tiek plānots, ka organizācija varētu pārvākties no esošajām telpām bērnudārzā uz bijušo SEB bankas ēku Rīgas ielā pašā Siguldas centrā.

Tāpat Siguldas novada pašvaldības biedrība "Mores muzejs", pateicoties NA ierosinājumam, varēs par 1,9 tūkstošiem eiro skolēniem sarīkot izglītojošas ekskursijas Mores kauju vietās.

Tāpat kā pērn, ar partijas "Vienotība" atbalstu no budžeta līdzekļiem piešķirti 20 tūkstoši eiro sporta laukuma atjaunošanai pie Saulkrastu vidusskolas. Tikai šoreiz šī sporta laukuma sakārtošanai ticis uz pusi mazāk naudas. Taču NA deputāti Saulkrastu pašvaldībai sagādājuši trīs tūkstošus eiro, lai vietvara varētu iegādāties formastērpus jaunsargiem un tie varētu piedalīties valsts mēroga patriotiskos pasākumos.

Savukārt Jūrmalā atbalstu guva tur esošais Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", kas ar partijas "Vienotība" atbalstu tika pie 50 tūkstošu eiro liela finansējuma, lai varētu iegādāties modernas iekārtas jeb robotus rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai. Bet NA Jūrmalas pašvaldībai sagādājusi 2,5 tūkstošus eiro projekta "Dzīvā vēsture" realizācijai.

Garkalnes novada domei, pateicoties partijai "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS), jau otro gadu pēc kārtas iedalīti pieci tūkstoši eiro, lai jauktais koris "Pa saulei" varētu piedalīties starptautiskajos konkursos. Šeit gan jāatgādina, ka agrāk šis koris bija pazīstams kā ZZS ietilpstošās "Latvijas Zemnieku savienības" koris un joprojām uzstājas partijas pasākumos, turklāt kora dibinātāja ir kādreizējā ZZS labklājības ministre Dagnija Staķe.

Kā zināms, šādu budžeta naudas dalīšanas principu, kas dažviet presē ik gadu tiek nodēvēts par "partiju kvotām", kritizē daudzi. Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers to nosaucis par pozīcijas deputātu "reklāmas projektiem". Savukārt opozīcijā esošā "Latvijas Reģionu apvienība" un partija "No sirds Latvijai" uzskata, ka partiju iesniegtajiem priekšlikumiem budžetam neesot nekādu kritēriju par to, cik tie ir ekonomiski pamatoti un vajadzīgi.

Piemēram, LRA apvienības deputāts Juris Viļums pirmdien, skatot budžetu, no Saeimas tribīnes aicināja nākamgad atteikties no ierastās deputātu priekšlikumu atbalstīšanas. "Es saprotu, ka Cēsīs un Jēkabpilī vajag stadionu, bet tādu vajag arī pierobežas pilsētā Kārsavā, lai vietējie jaunieši tur sportotu un robežsargi varētu trenēties. Nu kāpēc mēs nevaram pēc kaut kādas loģikas atbalstīt šos bērnu laukumus, sporta stadionus un tā tālāk? Lūdzu, kolēģi, nākamgad tā vairs nedariet!" teica J.Viļums.