Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ropažu novada pašvaldības pārstāve Inga Koleča, sabiedriskā apspriešanas sanāksme Robežos šoreiz nebija tik kupli apmeklētā, kā iepriekš. Tomēr tāpat iedzīvotāju interese par trases novietojumu novadā bija salīdzinoši liela. Sanāksmi šoreiz apmeklēja vairāk nekā divdesmit vietējo iedzīvotāju.
Pēc viņas teiktā, šobrīd, pēc "Rail Baltica" maršruta precizēšanas, Ropažu novadā trase skar divdesmit privātīpašumus. Galvenokārt tā ved cauri mežiem, iet pāri upēm, šķērso vairākus ceļus.
I. Koleča stāstīja, ka gaisotne sabiedriskās apspriešanas laikā esot bijusi ļoti mierīga. Projekta īstenotāji sanākušajiem stāstījuši par trases maršrutu, tehniskiem risinājumiem, kompensācijām, kā arī par ietekmi uz vidi. Turklāt vietējiem iedzīvotājiem pēc tik sīkas un smalkas skaidrošanas radās pārliecība un lielāka skaidrība, kā un kas izskatīsies.
Tomēr sabiedriskās apspriešanas laikā ropažnieki bija ļoti aktīvi un uzdeva dažādus jautājumus. Piemēram, cilvēki interesējās par to, vai atsavināmiem īpašumiem valsts atlīdzinās dažādus dokumentu kārtošanas izdevumus.
Tāpat iedzīvotāji vērsa projektu īstenotāju uzmanību uz to, ka trases maršrutā Ropažu novadā vairākās vietās atrodas Pirmā pasaules kara apbedījumu vietas. Tādas esot gan Skuķīšos, gan Zaķumuižas teritorijā, un cilvēki vēlējās zināt, kāds būs šo apbedījumu liktenis. Projektu īstenotāji sacīja, ka šīs iedzīvotāju sniegtās ziņas tiks ņemtas vērā, kā arī apsekotas. Un trases būvniecības laikā noteikti notiks arheoloģiskā izpēte.
Savukārt kāds kungs norādīja uz to, ka trases maršrutā, netālu no Podniekiem, atrodas kāda unikāla kāpa, kas būtu jāsaudzē. Turklāt, pēc viņa teiktā, arī šīs kāpas pakājē varētu atrasties karavīru apbedījumi.
Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tāpat pagājušonedēļ 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, sākās sabiedrisko apspriešanu otrais raunds. Tā kā sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks, izstrādātas trases alternatīvas, kā arī tapuši dažādi tehniskajiem risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, iedzīvotāji varēs daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadus.
Iepriekš:
Ropažos racionāla attieksme pret Rail Baltica projektu, iedzīvotāji vien raizējas par dabu