Tā trešdien, pulcējoties Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), pauda mazo novadu priekšsēdētāji. Tieši tāpēc, lai spēcīgāk aizstāvētu savas intereses, mazie novadi ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem plāno nākamā gada pirmajā pusē ar LPS atbalstu veidot patstāvīgu organizāciju. Savukārt LPS uzstās uz to, lai visām pašvaldību grupām, tāpat kā Latvijas lielo pilsētu asociācijai, būtu iespējas par savām interesēm iestāties koalīcijas padomes sēdēs. Patlaban tāda iespēja ir tikai Lielo pilsētu asociācijai.
Pašvaldību vadītāji norādīja, ka plānotās jaunās reformas kontekstā, mazos novadus nevajag uzskatīt par neveiksminiekiem un tādiem, kam Eiropas struktūrfondi un attīstības iespējas nepienākas. Protams, mazajiem novadiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju aizplūšanu, kvalificēta darbaspēka trūkumu, kas nereti traucē piesaistīt investorus. Bet vienlaikus mazajām pašvaldībām ir arī virkne priekšrocību, kas ir jāspēj pilnveidot un izmantot savā labā.
Sējas novada mērs Guntis Liepiņš portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka mazais Sējas novads, kurā dzīvo mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, ir pilnībā pašpietiekams, tāpēc nebūtu lietderīgi to pievienot Saulkrastu novadam, kā to paredz viens no novadu reformas variantiem.
"Man nav nevienam jāpierāda, ka Sējas novads ir dzīvotspējīgs. Fakti liecina paši par sevi. Mēs ik gadu maksājam naudu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, lai atbalstītu citus Latvijas reģionus. Tāpat arī Sēja nekad neko nav lūgusi valdībai. Mēs visu varam nodrošināt paši," skaidroja G. Liepiņš.
Vienlaikus viņš gan atzina, ka par plānoto novadu reformu īpaši nesatraucas, jo tā tāpat dienas gaismu neieraudzīšot. Līdzīgi, kā citas reformas, arī plāni par novadu apvienošanu tiks noglabāti dziļi atvilktnē.
"Tie plāni ir ļoti tāli. Un, tā kā mēs dzīvojam valstī, kur nezinām, kas notiks rīt, domāju, ka viss vēl var mainīties, un reformas ideja tiks atcelta. Mani šobrīd galīgi neuztrauc doma, ka Sējas novadu varētu kaut kam pievienot. Ir vairākas svarīgākas lietas, par ko šobrīd domāt," sacīja G. Liepiņš.
Sējas novada mērs norādīja - aizdomas, ka reforma netiks ieviesta, pastiprina arī tas, ka vienprātības par šo ideju nav arī koalīcijā. "Zaļo un Zemnieku savienība jau pateica, ka šo reformu neatbalsta. Saeimā nav vienprātības šajā jautājumā. Un, ja skatās, cik vēl valdības līdz tai reformas ieviešanai var nomainīties... Nu neticu, ka kaut ko tādu realizēs," klāstīja G. Liepiņš.
Viņaprāt, ideja par šo reformu šobrīd tiek bīdīta, lai ministrijas varētu iztērēt naudu dažādiem pētījumiem, vērtējot reformas labās un sliktās puses. "Tas ir mans personīgais viedoklis, bet, manuprāt, šobrīd kāds centīsies uz to visu nopelnīt. Tiks veikti dažādi pētījumi, kur un kā, ko ar ko apvienot, lai apgūtu plānošanas periodā atvēlētos miljonus. Tā ir sazvērestības teorija, taču man tā liekas," pauda Sējas mērs.
Jau vēstīts, ka nākamo piecu gadu laikā iecerēts veikt jaunu novadu administratīvo reformu, lai turpmāk novadi visā Latvijas teritorijā attīstītos daudz sekmīgāk un līdzsvarotāk.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija šobrīd diskusijai piedāvā divus administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas modeļus, kas esošo kārtību Pierīgā sajauks visai pamatīgi. Viens no variantiem paredz veidot jaunas administratīvās teritorijas, Pierīgā apvienojot kaimiņu novadus. Savukārt otrs variants paredz 29 sadarbības teritoriju izveidi visā Latvijā, par Pierīgas novadu attīstības centriem nozīmējot Rīgu, Siguldu un Ogri.
Tāpat zināms, ka liela daļa Pierīgas pašvaldību vadītāji uzskata - atsevišķus novadus Rīgas apriņķī nav nepieciešams apvienot, jo tie paši par sevi var pastāvēt. Atsevišķi Pierīgas novadu mēri arī domā, ka jaunā reformas ideja šobrīd ir nepārdomāta un ļoti "zaļa" ideja, turklāt, iespējams, ka beigu beigās dzīvē to tāpat neieviesīs.
Iepriekš:
Tēma: Administratīvi teritoriālā reforma un Pierīga