Gaisotne sabiedriskās apspriešanas laikā īpaši neesot atšķīrusies no sanāksmes martā. Toreiz, kad to apmeklēja apmēram 100 cilvēku, cilvēku attieksme pret projektu bijusi diezgan pozitīva. Arī šoreiz Inčukalna novada iedzīvotāji pret sliežu ceļu novietojumu novadā esot izturējušies saprotoši.
Projekta īstenotāji sanākušajiem stāstījuši par trases maršrutu, tehniskiem risinājumiem, kompensācijām, kā arī par ietekmi uz vidi. N. Balgalis atzina, ka attiecībā uz Inčukalna novadu šobrīd trase ir novietota tā, lai neskartu gāzes vadus. Tāpat tā ir pabīdīta arī nostāk no Inčukalna gudrona dīķiem.
"Inčukalna novadā esam izveidojuši Gaujas šķērsojumu tā, ka tas apmierina gan Sējas, gan Inčukalna novadus. Tāpat esam atrisinājuši, ka Vidzemes šoseju trase šķērsos pa augšu. Lielākoties trase Inčukalna novadā ved caur mežiem. Pie apdzīvotas vietas "Meža miers" tā salāgota ar esošo dzelzceļu. Un tur arī plānots "Rail Baltica" transporta apkopes punkts," klāstīja N. Balgalis.
Vienlaikus viņš arī sacīja, ka sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji uzdevuši dažādus jautājumus. Cilvēki galvenokārt interesējušies par to, kā un kad notiks īpašumu atsavināšana. Krietns pulciņš inčukalniešu izmantoja arī iespēju pirms apspriedes tikties ar projekta īstenotājiem, lai pārrunātu visas neskaidrības individuāli.
"Uz individuālajām konsultācijām bija atnākuši 15 cilvēki. Un var teikt, ka tie bija galvenokārt visi skarto īpašumu saimnieki Inčukalna novadā. Viņi galvenokārt interesējās par ļoti konkrētām detaļām attiecībā uz tehniskiem risinājumiem," teica N. Balgalis.
Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tāpat pagājušonedēļ 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, sākās sabiedrisko apspriešanu otrais raunds. Tā kā sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks, izstrādātas trases alternatīvas, kā arī tapuši dažādi tehniskajiem risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, iedzīvotāji varēs daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novaduus.
