Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Saulkrastu novada domē, pirms pāris mēnešiem iesniegtais pieteikums tiesai par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas nosaka citu kārtību reģionu attīstības veicināšanā un kura dēļ cieš Saulkrastu novada pašvaldības attīstība, nupat ticis noraidīts. Tomēr vietvara nolēmusi vēlreiz vērsties tiesā un atkal lūgt izvērtēt šī likuma atbilstību valsts likumdošanai, tostarp iedzīvotāju pamattiesībām. Plānots, ka lēmums par atkārtotu iesniegšanu tiks pieņemts 25. novembrī Saulkrastu novada domes sēdē, informē pašvaldībā.
Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska portālam "Apriņķis.lv" norādīja, ka Saulkrastu pašvaldības pieteikums noraidīts, jo tajā nav sniegts juridiskais pamatojums, kas būtu pietiekams lietas ierosināšanai.
Satversmes tiesa pieteikumu noraidījusi tāpēc, ka pieteikuma iesniedzējs, piemēram, nav pamatojis, kā apstrīdētais akts izraisa pašvaldības tiesību aizskārumu, radot tai nelabvēlīgas sekas attiecībā uz pašvaldības finanšu stāvokli. Saulkrastu novada pašvaldība sava pieteikumā pauž, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums neatbilst Satversmes 1. pantam, taču diemžēl tā savā pieteikumā nav pamatojusi, kā tieši Satversmes 1. pants attiecināms uz konkrēto pieteikuma iesniedzēja situāciju.
Tāpat pieteikuma iesniedzējs arī uzskata, ka apstrīdētais likums neatbilst vairākiem Pašvaldību hartas pantiem. Tomēr pieteikumā neesot sniegts juridiskais pamatojums tam, kā katra norādītā Pašvaldību hartas norma pieteikuma iesniegšanas brīdī attiecas uz pieteikuma iesniedzēja situāciju, norāda Satversmes tiesā.
Jau vēstījām, ka Saulkrastu novada pašvaldība šovasar nolēma sūdzēt valsti Satversmes tiesā saistībā ar jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību.
"Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma dēļ gatavojamies tiesāties ar valsti, jo jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība ir netaisnīga. Tas ir nāves spriedums novadam. Jaunā kārtība paredz, ka turpmākos gadus no Saulkrastu novada budžeta citām pašvaldībām ir jāpārskaita ievērojamas naudas summas. Tas būtiski ietekmēs Saulkrastu novada attīstību. Turklāt arī novada iedzīvotāji nav mierā ar to, ka viņu nodokļos samaksātā nauda nonāk citiem, nevis tiek izmantota, lai uzlabotu dzīvi novadā. Cilvēki tiek piekrāpti," portālam iepriekš sacīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Tāpat zināms, ka, lai gan Pierīgas novadi un Latvijas Pašvaldību savienība uzskatīja, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nav pārdomāts, 4. jūnijā tas steidzamības kārtā tika pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā.
Drīz pēc tam Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica paziņoja, ka viņi mudinās prezidentu neizsludināt jauno likumu un uz to aicinās arī citas Pierīgas pašvaldības. Tomēr prezidents uzskatīja citādi, un likums stājās spēkā.
Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā domā, ka likumprojekts ir sasteigts un problēmas nerisina. Tas nepalīdzēs ne trūcīgām pašvaldībām, ne Pierīgas novadiem un nekādi nesekmēs šī likuma galveno mērķi – situācijas uzlabošanu reģionos. Turklāt jaunais likums piespiedīs turīgos Pierīgas novadus savos ieņēmumos dalīties vairāk ar citiem, atstājot novadu rīcībā vien 40 % ieņēmumu.
Kā iepriekš teju vienbalsīgi pauduši Pierīgas mēri, pakļaut 60 % vērtēto ieņēmumu izlīdzināšanai ir neprāts. Tas nozīmēs to, ka Pierīgas novados, kur iedzīvotāju ir vairāk un līdz ar to arī vairāk vajadzību, nāksies atteikties, piemēram, no akūti nepieciešamās skolu būvniecības vai ceļu sakārtošanas.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pieļāva, ka šo likumu agri vai vēlu nāksies labot. "Tādi pieņemti likumi, kur netiek ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas, no pieredzes zinu. Es domāju, ka šis parlaments vai nākamais pie šī jautājuma vēl atgriezīsies. Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un citi deputāti būs spiesti tās labot," portālam "Aprinķis.lv" iepriekš sacīja A. Jaunsleinis.
Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, paredzot vietvaru finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu. Likums paredz radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.
Iepriekš:
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nebūs nekāda burvju nūjiņa
Normunds Līcis: Saeima, ejot lielo pilsētu pavadā, iznīcina Latgali un Pierīgu
Normunds Līcis: Vai Saulkrastu iedzīvotāji turpinās uzturēt Liepāju?