Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Savukārt ne tikai pašvaldību vadītājus, bet arī iedzīvotāju prātus nomāc videi bīstami objekti – Inčukalna gudrona dīķi, Olaines ķīmisko vielu krātuve, Salaspils reaktors un Baldones "Radons".

Par aktualitātēm, kas svarīgas ikvienam pierīdziniekam, jautājām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam.

– Nupat noslēdzies vērienīgs, ilgi gaidīts projekts, proti, likvidēta Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuve. Tomēr, izrādās, tikai 500 metrus no tās atrodas vēl kāda indes krātuve – tā dēvētā SIA "Biolar" ražošanas atkritumu glabātava, kur purva dīķos savulaik sūknētas bīstamas ķīmiskas vielas. Vai ir plānota šīs vietas attīrīšana?

– Jā, esmu gandarīts, ka, efektīvi izmantojot Latvijai pieejamo ES finansējumu, kopīgiem spēkiem mums ir izdevies sakārtot Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves teritoriju. Šobrīd ir sekmīgi attīrīta teritorija 29 450 kvadrātmetru platībā, likvidēts piesārņojuma avots un novērsta kaitīgo vielu nokļūšana gruntsūdeņos. Turpmākos 30 gadus Valsts vides dienests nodrošinās attīrītās teritorijas gruntsūdeņu kvalitātes monitoringu. Objektā ir ierīkoti dziļurbumi un izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma – notiek virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu paraugu periodiska noņemšana.

"Biolar" ražošanas atkritumu izgāztuve tika ierīkota pirms 36 gadiem, un tajā atrodas bīstamie ķīmiskie atkritumi, kuru glabāšana neatbilst vides prasībām. Objekts ir Olaines pašvaldības īpašums un iekļauts valsts piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Tomēr tas neietilpst prioritāro piesārņojumu sarakstā, kā tas ir ar Inčukalnu vai Sarkandaugavu, kurus attīrīs vispirms.

Runājot par Olainē atlikušo piesārņojumu, vēršu uzmanību uz to, ka piesārņojums, kas nonācis ārpus bijušās bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves teritorijas, atrodas dziļi pazemē, neapdraudot ūdens ņemšanas vietas un lauksaimniecisko darbību, un, tā kā vēsturiski piesārņotās teritorijas tuvumā nav arī apdzīvotu vietu, iedzīvotājiem par piesārņotajiem gruntsūdeņiem nav jāsatraucas.

Iedzīvotājiem gribētu atgādināt, ka šajā sarakstā, ko izveidojis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, iekļautas piecas vietas, ko uzskata par visvairāk piesārņotajām Latvijā. Divas no tām – Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve "Kosmoss" un Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve – jau ir attīrītas. Atlikušas vēl trīs – Mīlgrāvja un Sarkandaugavas piesārņotās teritorijas, Inčukalna sērskābā gudrona dīķi un Liepājas Karostas kanāls. Ar Šveices valdības atbalstu vides uzlabošanas darbi norit Sarkandaugavā – Rīgas Brīvostas teritorijā, līdz 2019. gadam tiks īstenota Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija.

– Pierīgā joprojām atrodas vairāki videi bīstami objekti – Inčukalna gudrona dīķi, Salaspils reaktors un radioaktīvo atkritumu glabātava "Radons" Baldonē. Kā veicas ar to sakārtošanu?

– Reaktora likvidēšana ir viena no ministrijas prioritātēm. Lai to nodrošinātu, vispirms tiek veikti priekšdarbi – būvprojektēšana un demontāžas plāna izstrāde.

Pagājušajā gadā un šogad Salaspils kodolreaktorā veikta radioaktīvo ūdeņu atsūknēšana un tvertņu apsekošana. Šajā objektā paredzēti arī citi darbi, piemēram, teritorijas novērošanas sistēmas uzlabošana.

Runājot par radioaktīvo atkritumu glabāšanu, kopš 1962. gada Latvijā tos apglabā vai arī ilgstoši uzglabā tikai vienā vietā – "Radonā", kas atrodas Baldones novadā. Valsts uzraudzība tai jānodrošina 300 gadus pēc glabātavas slēgšanas.

Radioaktīvos atkritumus pēc Salaspils reaktora likvidēšanas darbiem glabās jaunās tvertnēs, kuras tiks uzbūvētas nākamo divu gadu laikā. Tam jau ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi nepilna miljona eiro apmērā. Pirms tvertņu būvēšanas tiks veikts glabātavas "Radons" ilgtermiņa drošības novērtējums.

Savukārt Inčukalnā ir uzsākti sērskābā gudrona Dienvidu dīķa ūdens necaurlaidīga pagaidu pārklājuma ierīkošanas darbi, lai nepieļautu dīķī palikušā piesārņojuma sajaukšanos ar lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Pagaidu pārklājums palīdzēs izvairīties arī no sanācijas darbu pabeigšanas izmaksu pieauguma.

Pāri Dienvidu dīķim 15 063 kvadrātmetru platībā tiks ieklāta īpaša plēve, kas nepieļaus no-krišņu ūdens sajaukšanos ar dīķī palikušo piesārņojumu.

Valsts vides dienesta (VVD) rīkotajā iepirkumā noskaidrots pagaidu pārklājuma izveides darbu veicējs – SIA "ViaCon Latvija". Darbu kopējās izmaksas ir 417 233,30 eiro, neieskaitot PVN.

Pagaidu pārklājums virs sērskābā gudrona Dienvidu dīķa atradīsies līdz sanācijas darbu atsākšanai. Jaunu starptautisku iepirkumu darbu pabeigšanai sērskābā gudrona Dienvidu un Ziemeļu dīķī VVD plāno izsludināt ne vēlāk kā 2016. gada sākumā.

Šādu scenārija projektu atbalstījis arī Ministru kabinets. Priekšlikumi iesniegti apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

– Zināms, ka vairāku pašvaldību vadītāji kritiski izteikušies par abiem piedāvātajiem plānotās administratīvi teritoriālās reformas variantiem. Kā komentēsiet situāciju saistībā ar izskanējušajiem viedokļiem? Ko šī reforma nozīmēs Pierīgai?

– Pierīgas pašvaldības jāvērtē atsevišķi, jo tās ir patstāvīgas un spēj sevi uzturēt. Runa galvenokārt ir par tām, kas to nespēj. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas tika pabeigta 2009. gadā, daudzi novadi joprojām neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, kuri paredz, ka novadā jābūt vismaz četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju.

38 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir līdz četriem tūkstošiem. Administratīvo izdevumu atšķirības uz vienu iedzīvotāju var atšķirties vairākas reizes, piemēram, 2014. gadā Riebiņu novadā tie bija 202,2 eiro, bet Ozolnieku novadā – 49,5 eiro.

Novadiem apvienojoties, vairāk nodokļos iekasētās naudas varēs tērēt veselībai, izglītībai, sabiedriskajam transportam.

Jau tagad redzam, ka pašvaldības sadarbojas dažādu kopīgu funkciju izpildei, piemēram, veidojot kopīgas būvvaldes un izglītības pārvaldes. Diemžēl nabadzīgākās pašvaldības nespēj nodrošināt daudzas funkcijas bez papildu finansējuma, kamēr turīgākās var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu.

– Valdība ir pieņēmusi lēmumu par privāto bērnudārzu līdzfinansēšanas pārtraukšanu. Daudzas Pierīgas pašvaldības teic, ka nav godīgi visas izmaksas uzvelt uz pašvaldību pleciem, tajā pašā laikā citas – bagātākās – paziņojušas, ka tiks ar visu galā. Ministru prezidente ir uzdevusi jums šo jautājumu diskutēt ar pašvaldībām.

– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja programmu turpināt nākamos trīs gadus vai vismaz līdz nākamā gada 1. septembrim, kamēr tiktu veikti labojumi Izglītības likumā un ar to saistītajos likumos, diemžēl koalīcija mūsu priekšlikumus noraidīja.
Atbalsta programmu 2012. gadā ieviesa uz trīs gadiem. Šajā laikā vairākas pašvaldības – Iecavas, Bauskas un Ropažu novada – bērnudārzu rindu jautājumu veiksmīgi atrisināja. Tomēr nauda nav galvenais iemesls rindām uz vietu bērnudārzā, ko apliecina tas, ka visa pieejamā valsts budžeta nauda netika iztērēta.

Turklāt trīs gadu laikā ministrijā nav vērsusies neviena pašvaldība, lai paziņotu, ka šajā laikā nespēs atrisināt rindu jautājumu bērnudārzos.

Kas attiecas uz sabiedrības informēšanu, jāsaka, tas jau tiek darīts. Esam tikušies gan ar pašvaldību, gan vecāku pārstāvjiem, esam izveidojuši infografiku par bērnudārzu pieejamību un plānotajiem pasākumiem, kā arī animētu video, kas pieejami VARAM mājaslapā un ko esam izplatījuši iedzīvotājiem.