Kā, trešdien, 28. oktobrī, preses konferencē informēja projekta īstenotāji, pašlaik ir noslēdzies sešu mēnešu ilgs darbs, lai atrastu optimālo trases novietojumu visā Latvijas teritorijā, un būtiskākās nesaskaņas ar pašvaldībām "Rail Baltica" projekta īstenošanā ir atrisinātas. Arī Mārupes novada pašvaldībai, kurai ir tapusi trases alternatīva, tik kareivīgu pretenziju vairs neesot.
"Ar Mārupes domi mums ir veidojusies konstruktīva sadarbība, esam kopā skatījuši un diskutējuši par risinājumiem. Arī Mārupes dome ir piedalījusies šajā procesā, un kopā esam izveidojuši trases alternatīvu," sacīja pilnsabiedrības "RB Latvija" izpētes grupas vadītājs Arnis Skrastiņš.
Savukārt "RB Latvija" plānošanas eksperts Neils Balgalis zināja stāstīt, ka šobrīd arī paši mārupieši pret sliežu ceļu novada teritorijā vairs tik kareivīgi neiestājas. Viņš norādīja, ka ārpuskārtas sākotnējā sabiedriskajā apspriedē šā gada septembrī gaisotne bija stipri vien citāda nekā pavasarī. Alternatīvo "Rail Baltica" sliežu ceļu, kas ved gar Rīgas apvedceļu un Jaunmārupes ciemu, iedzīvotāji kritizēja mazāk. "Nevaru teikt, ka kara cirvis, kas Mārupē tika pacelts martā, tāds liels un draudīgs ir arī tagad," teica N. Balgalis.
Vienlaikus projekta īstenotāji arī norādīja, ka "pārnest trases novietojumu diemžēl vairs nevarēs, taču atsevišķas vietas trasē varēs vēl precizēt". Tas nozīmē, ka pats ātrgaitas vilcienu maršruts Latvijā nebūs maināms, ja vien neradīsies kādi būtiski iepriekš neparedzēti apstākļi, taču sīkas lietas koriģēt turp vai šurp vēl varēs.
Svarīgi ir arī atcerēties, ka lēmums par trases novietojumu novadu teritorijā, pēc sabiedrisko apspriežu otrā raunda novembrī, būs jāpieņem katrai trases skartajai pašvaldībai. "Saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem, lēmumu par to, vai trasi akceptēt vai nē sava novada teritorijā, pieņem pašvaldība. Šāds lēmums būs jāpieņem līdz nākamā gada sākumam. Ja pašvaldības to neizdarīs, lēmumu pieņems Ministru kabinets," uzsvēra N. Balgalis.
Bet to, kā tad īsti izskatīsies brauciens ar "Rail Baltica" ātrvilcienu Rīgas un lidostas apkārtnē, tostarp Salaspils, Mārupes, Stopiņu un Olaines novados var redzēt projekta īstenotāju sagatavotajā video materiālā.
Atgādinām, ka "Rail Baltica" trases ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana plānota jau novembrī, tā tiks izziņota tuvākajā laikā. Kā portālu "Aprinķis.lv" informēja projekta īstenotāji, ar precizēto trases novietojumu, kā arī dažādiem tehniskajiem risinājumiem sabiedrisko sanāksmju laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti sīki un smalki. Tāpat katrā novadā divas stundas pirms pašas sabiedriskās apspriedes ikviens varēs ar projekta īstenotājiem izrunāt visas neskaidrības.
Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām. Pavasarī sevišķi neapmierināti ar piedāvātajiem sliežu ceļiem bija Mārupē un Ķekavā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
Iepriekš:
Alternatīvo Rail Baltica sliežu ceļu Mārupē iedzīvotāji kritizē mazāk
"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret