Izgāztuves likvidēšana ir tikai pirmais solis, teritoriju jāturpina attīrīt
Izrādās, 500 metrus no nu jau bijušās izgāztuves atrodas vēl kāda indes krātuve – tā sauktā "Biolars" atkritumu glabātava. Pēc Olaines novada domes priekšsēdētāja Andra Berga teiktā, tā gan esot mazāk bīstama, taču arī tur purva dīķos savulaik sūknētas bīstamas ķīmiskas vielas.
"Tā sauktā "Biolars" atkritumu glabātava, kas atrodas dažus simtus metru tālāk, ir ļoti līdzīga šai, nu jau likvidētajai izgāztuvei. Problēma ir tā pati – arī tur mežā atrodas atklāti dīķi, kuros iepumpēta ķīmija," klāstīja A. Bergs.
Viņš arī minēja, ka vēl aizvien teritorijā ap nu jau bijušo Olaines atkritumu izgāztuvi atrodas piesārņojuma areāls jeb, citiem vārdiem runājot, apkārtnes gruntsūdeņos vēl aizvien esot sastopamas ķīmiskās vielas, kas pazemes ūdeņos ieplūdušas no kādreizējās šķidro atkritumu krātuves.
"Tas, ka ir likvidēts galvenais piesārņojuma avots – Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuve –, protams, ir apsveicami. Tomēr tas ir tikai pirmais platais solis, kas sperts, lai no ķīmiskā piesārņojuma pilnībā attīrītu teritoriju Olaines mežā. Ne velti sākumā, pirms dažiem gadiem Ministru kabineta noteikumos tika definēts, ka sanācija Olainē ir jāveic divās kārtās. Proti, pirmajā etapā ir jāsakārto pati izgāztuve, bet otrajā – jālikvidē piesārņojuma areāls un tā sauktā "Biolars" atkritumu glabātava. Tagad sanāk, ka ir sakārtota tikai pati izgāztuve jeb no bīstamām vielām attīrīti trīs hektāri virszemē un zem zemes," rezumēja Olaines mērs.
To, ka A. Berga kungam taisnība attiecībā uz to, ka kāda daļa no lielā sanācijas projekta šobrīd palikusi nerealizēta, var gūt arī, lasot dokumentus. Tur skaidri un gaiši teikts, ka Olaines atkritumu izgāztuves sanācijas projekta pirmajā kārtā ietilpst šķidro un cieto bīstamo atkritumu izvešana, dzelzsbetona baseinu demontāža un gruntsūdeņu attīrīšana no trīs hektāru lielas teritorijas. Tāpat arī Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina portālam "Apriņķis.lv" apliecina: projekta pirmā kārta paredz tikai pašas piesārņojuma "barotnes" likvidēšanu un pēcsanācijas monitoringa sistēmas uzstādīšanu.
Cerība, ka Olaines mežs no ķīmiskām drazām tiks attīrīts
VVD ir zināms, ka daļa piesārņojuma, ņemot vērā tā ilgo atrašanos atklātā vidē, no izgāztuves ķīmiskajām atkritumu krātuvēm ir "aizmigrējusi" līdz ar gruntsūdeņiem un šobrīd atrodas pazemē ārpus izgāztuves teritorijas. Diemžēl šovasar, veicot sanācijas darbus, šo problēmu nebija iespējams uzreiz atrisināt, jo vēsturiski piesārņotā teritorija galvenokārt likvidēta par Eiropas Savienības naudu un tā tika piešķirta tāpēc, ka pati izgāztuve ir valsts īpašums. Savukārt piesārņotie gruntsūdeņi ārpus izgāztuves teritorijas atrodas uz privātās zemes, līdz ar to tos attīrīt šā ES projekta ietvaros nebija iespējams.
"Pie citiem nosacījumiem ES finansējumu apgūt un lietderīgi izmantot noteiktam mērķim atbilstoši valsts vispiesārņotāko vietu sanācijas programmai gluži vienkārši nebija iespējams," teica VVD pārstāve.
Viņa gan vērsa uzmanību uz to, ka piesārņojums, kas nonācis ārpus bijušās bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves teritorijas, atrodas dziļi pazemē, neapdraudot ūdens ņemšanas vietas un lauksaimniecisko darbību, un, tā kā vēsturiski piesārņotās teritorijas tuvumā neesot arī apdzīvotu vietu, iedzīvotājiem par piesārņotajiem gruntsūdeņiem neesot jāsatraucas.
Tikmēr Olaines mērs cer, ka VARAM un VVD neaizmirsīs, ka Olaines mežā ķīmiskās vielas vēl ir palikušas.
"Pati izgāztuve ir likvidēta, taču priekšā vēl daudz darba. Mēs kā pašvaldība negrasāmies apstāties. Šobrīd jau par Vides fonda piešķirtajiem līdzekļiem veicam izpēti, lai noskaidrotu, kādas tieši ir tās "interesantās" vielas, kas ieplūdinātas "Biolars" atkritumu glabātavā. Domāju, ka izpētes rezultāti būs zināmi jau šonedēļ, un tad vērsīsimies atkal pie ministra, lai rastu risinājumu šai problēmai. Būs kopīgi jāmeklē nauda tam, lai varētu īstenot arī sanācijas otro kārtu," teica A. Bergs, piebilstot, ka piesārņojuma likvidēšana gruntsūdeņos un "Biolars" atkritumu glabātavā atkal izmaksās vairākus miljonus eiro.
Arī VVD pārstāve "Apriņķis.lv" norāda: par piesārņotajiem gruntsūdeņiem un vēl neiztīrītajiem purva dīķiem tikšot domāts. Viņa saka, ka bijušajā Olaines atkritumu izgāztuvē uzstādītā monitoringa sistēma tagad ļaušot novērtēt un fiksēt gruntsūdeņu stāvokli un izdarīt secinājumus, cik lielā mērā jau paveiktais labvēlīgi iespaidojis to piesārņojuma daļu, kas gadu gaitā "aizmigrējusi". Tāpat kaut kad nākotnē noteikti tikšot realizēta arī Olaines sanācijas projekta otrā kārta. Taču, kad tieši, – to viņa nevarēja vēl pateikt.
Iepriekš:
FOTO: Olaines novadā indes dīķu vietā augs koki un zaļos zālīte
Beidzot Olaines indes dīķi ir visas valsts problēma
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē noris izpēte – gatavojas sanācijai, veic kontrolurbumus
Divi baseini izsmelti, tūlīt ķersies klāt trešajam
Olainē svinīgi atzīmēs bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves attīrīšanas darbu noslēgumu
