Vēl šopavasar, kad "Rīgas Apriņķa Avīze" kopā ar olainieti un vides aktīvisti E.Kalniņu viesojās ķīmisko atkritumu izgāztuvē, šķita, ka sapņi par zaļojošu zālīti šajā vēsturiski piesārņotajā vietā ir gana tāli, jo visādu likstu dēļ Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, kuru šogad bija plānots pabeigt, bija apdraudēts. Turklāt indes krātuvju likvidēšana pat nebija sākusies.
"Es neticēju, ka Valsts vides dienestam (VVD), kam tika uzticēts vadīt izgāztuves sanācijas projektu, tiešām izdosies to pabeigt laikā. Domāju, ka izgāztuvei paredzēto naudu no ES fondiem nedabūsim, jo pagājušā gada rudenī iepirkuma procedūra, kurā tika meklēts sanācijas darbu veicējs, tika pārtraukta. Visi teica, ka ES noteiktajos termiņos nav iespējams iekļauties, un bija bažas, ka ķīmiskie atkritumi Olaines mežā stāvēs vēl gadu desmitus," atzīst E. Kalniņa, kura trešdien, 7. oktobrī, kopā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" par godu izgāztuves likvidēšanai vēsturiski piesārņotajā vietā iestādīja Salaspils Nacionālā botāniskā dārza dāvāto purva ozolu.
E. Kalniņa teic, ka izgāztuves likvidēšana viņai ir gluži kā svētku diena, jo kā nekā tieši šīs vēsturiski piesārņotās vietas dēļ viņa 1989. gadā pievērusies vides aizsardzībai. "Tieši tāpēc tolaik arī iestājos Vides aizsardzības klubā, jo gribēju šo vietu sakārot. Nu 36 gadi pagājuši, un beidzot tās indes te ir izsmeltas. Stipri ilgi gan bija jāgaida," teic vides aktīviste.
Viņa ir paliecināta, ka šo vietu ir izdevies sakārtot, pateicoties vides aktīvistu, pašvaldības un mediju spiedienam. Liela nozīme bijusi arī tam, ka sanācijas darbus veica profesionāls uzņēmums, kam ir pieredze tik bīstamu vietu sakārtošanā, nevis būvnieki bez pieredzes – kā Inčukalnā. "Neko vairs nevarēja nopūdelēt, jo bija tas kopējais spiediens. Tāpat beigu beigās arī VVD pierādīja, ka, ja labi saņemas, tad viss ir pa spēkam," atzīst E. Kalniņa.
Līdzīgi domā arī Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs. Viņš saka, ka Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves likvidēšana triecientempos pierāda, ka Latvijā lielus vides projektus var veiksmīgi realizēt, ja vien pie tiem godprātīgi un ar pilnu atdevi strādā visas darbos iesaistītās puses.
"Sākumā tiešām bija ļoti traki. Projekts trīs gadus nekustējās ne no vietas, tāpēc iesaistījās Olaines novada pašvaldība. Nepārtraukti aktualizējām problēmu par šī bīstamā objekta sakārtošanu. Tā jau tagad ir kā dzīva anekdote - divarpus gadu laikā par šo tēmu biju runājis ar vairākiem ministriem. Gerharda kungs bija piektais. Viņš ieklausījās un pērn gada nogalē noticēja tam, ka sanāciju var paspēt gan uzsākt, gan pabeigt ES nospraustajā termiņā," atceras Olaines mērs.
Viņš domā, ka tieši VARAM ministrs Kaspars Gerhards mudinājis ierēdniecību nevis atrunāties, ka neko nevar paspēt, bet sākt darīt.
"Ticu, ka ministrs pateica: "Mums vajag šo projektu realizēt, nevis atrunāties, kā to nevar izdarīt!". Manuprāt, projekts pirms tam "buksēja", jo augstākā politiskā vadība paļāvās uz ministriju un ierēdniecību. Savukārt pati ierēdniecība nevis darīja kaut ko lietas labā, bet tērēja resursus tam, lai pierādītu visiem, ka neko nevar paspēt," klāstīja A. Bergs.
Iepriekš:
FOTO: Olaines novadā indes dīķu vietā augs koki un zaļos zālīte
Beidzot Olaines indes dīķi ir visas valsts problēma
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē noris izpēte – gatavojas sanācijai, veic kontrolurbumus
Divi baseini izsmelti, tūlīt ķersies klāt trešajam
Olainē svinīgi atzīmēs bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves attīrīšanas darbu noslēgumu
