07.10.2015 13:44

Siguldas novada mērs: novadu reforma ir vajadzīga, tikai par receptēm, kā to izdarīt, vēl jādiskutē

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Jaunajā novadu apvienošanas koncepcijā būtiska loma atvēlēta attīstības centriem, un saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, Sigulda ir viens no attīstības centriem Latvijas reģionos. Pēc iecerētās novadu teritoriālās reformas, kas, pēc novada mēra Uģa Mitrevica domām, ir vajadzīga, Siguldai būtu tas gods kļūt par attīstības epicentru arī kaimiņu novadiem.

Tā kā administratīvo vai nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izveide ir nupat tapušās novadu apvienošanas ieceres pamatā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards otrdien, 6. oktobrī, novadu apvienošanas plānus apsprieda ar Reģionālo attīstības centru apvienību, kuras valdē darbojas arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics uzreiz pēc sēdēs portālam "Aprinķis.lv" atzina, ka sēdē nekādi būtiski lēmumu gan neesot tikuši pieņemti. K. Gerhards Reģionālo attīstības centru apvienības 21 pašvaldības vadītāju esot iepazīstinājis ar abiem jau presē iztirzātajiem koncepcijas modeļiem.

U. Mitrevics pastāstīja, ka pašvaldību vadītājiem jautājumi par jauno novadu reformu esot bijuši, tomēr koleģiāli vienprātīgs vērtējums vienam vai otram novadu reformas risinājumam netika izteikts. Vienprātība Reģionālo attīstības centru apvienībā pagaidām esot par to, ka reforma ir vajadzīga.

"Ir jāpabeidz jau reiz aizsāktā novadu reforma, jo tā netika pabeigta tā, kā sākotnēji tika plānots. Iepriekšējā reforma nedeva iecerētos rezultātus, bet beidzās ar saraustītu modeli, kad daži novadi izveidojās rajona, bet daži pagastu robežās. Šobrīd nav teikts, ka kāds no piedāvātajiem variantiem novadu reformas īstenošanai ir pats piemērotākais. Manuprāt, tikpat labi varētu būt arī kāds trešais variants," teica U. Mitrevics.

Tāpat Siguldas novada mērs arī minēja, ka pagaidām nedz viņš, nedz pašvaldība neesot vērtējusi tos novadu reformas risinājumu variantus, kurus šobrīd piedāvā VIdes aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Proti, kā jau iepriekš vēstījām, abi reformas modeļi paredz, ka Sigulda būs reģionālais attīstības centrs. Vienā no variantiem Siguldas novadam varētu tikt pievienoti Krimuldas, Inčukalna un Mālpils novadi.

"Vispirms ir jāsaprot, kāds reformas modelis tiks izvēlēts, kā novadu robežas nākotnē tiks zīmētas Latvijas kartē. Un šis jautājums nav Siguldas novada pašvaldības ziņā. Tas ir valstisks lēmums. Un tam noteikti ir jābūt atbalstītam lēmumam arī no pašām reformējamajām pašvaldībām un to iedzīvotājiem," klāstīja Siguldas novada mērs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Siguldas novads, kurā šobrīd dzīvo vairāk nekā 18 tūkstoši iedzīvotāju, šobrīd ir pašpietiekams. Tas esot tieši tādā izmērā ar tik lielu iedzīvotāju skaitu, lai ļoti nevajadzētu satraukties nedz par darbaspēku, nedz finansēm. Tāpat Siguldas novadam šobrīd esot tāda kapacitāte, ka pašvaldības funkcijas tiek īstenotas efektīvi, sasniedzot nospraustos mērķus.

Tomēr U. Mitrevics arī atzīmēja, ka Siguldas novadam nebūs problēmas sadarboties ar tām pašvaldībām, kuras nākotnē plānotās novadu reformas dēļ varētu tikt iekļautas Siguldas novada sastāvā.

"Reģionālo attīstības centru pašvaldību vadītāji uzskata, ka līdz šim teritoriālās reformas ieguvēji vairāk ir lauku iedzīvotāji, kam pievienošanās lielākiem administratīvajiem centriem dod iespēju attīstībai saņemt vairāk nekā iepriekš. Siguldas novadu šobrīd veido trīs pagasti un Siguldas pilsēta. Strādājam un lēmumus pieņemam kopā, esam pierādījuši, ka varam sadarboties. Mūsu pieredze un ikdiena apliecina, ka nav tādu pazīmju, ka Sigulda nevarētu labi strādāt kopā ar tiem, kas nākotnē varētu būt mūsu novada sastāvā," atzina U. Mitrevics.

Jau zināms, ka nākamo piecu gadu laikā iecerēts veikt jaunu novadu administratīvo reformu, lai turpmāk novadi visā Latvijas teritorijā attīstītos daudz sekmīgāk un līdzsvarotāk. VARAM šobrīd diskusijai piedāvā divus Administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas modeļus, kas esošo kārtību Pierīgā sajauks visai pamatīgi. Viens no variantiem paredz veidot jaunas administratīvās teritorijas, Pierīgā apvienojot kaimiņu novadus. Savukārt otrs variants paredz 29 sadarbības teritoriju izveidi visā Latvijā, par Pierīgas novadu attīstības centriem nozīmējot Rīgu, Siguldu un Ogri.

Reģionālo attīstības centru apvienībā ir pārstāvēti Siguldas, Aizkraukles, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Valkas, Ludzas, Balvu, Alūksnes, Limbažu, Cēsu, Ogres, Talsu, Smiltenes, Saldus, Dobeles, Preiļu, Tukuma, Krāslavas, Gulbenes un Bauskas novadi. Šīs apvienības mērķis ir veicināt reģionālo attīstības centru pašvaldību savstarpējo sadarbību un attīstību un aizstāvēt savas intereses valsts un Eiropas mērogā.

Iepriekš:

Tēma: Administratīvi teritoriālā reforma un Pierīga