Babītes novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ence atzina, ka runāt par nākamo novada reformu ir pilnīgi bezjēdzīgi, ja Pierīgas novadi spēj izpildīt likuma nosacījumus par minimālo iedzīvotāju skaitu tajos.
"Manuprāt, tie varianti, ko viņi ir sazīmējuši, ir pilnīgi neloģiski, jo Pierīgas novadi paši par sevi var pastāvēt. Jautājums vienīgi ir par mazo Sējas novadu, kas neizpilda likuma nosacījumus - viņiem šobrīd ir 2,5 tūkstoši iedzīvotāji piecu tūkstošu vietā. Par Sējas pievienošanu kādam varētu runāt, taču visi pārējie Pierīgā izpilda likuma nosacījumus un ir patstāvīgi novadi," skaidroja A.Ence.
Novada mērs arī sacīja, ka, kartē raugoties uz vienu no reformas koncepta risinājumiem, proti, variantu, kurā Pierīgā tiks apvienoti kaimiņu novadi, viņam šķiet, ka Administratīvi teritoriālai reformu bīda kādas politiskas intereses.
"Manā skatījumā tur ir kādas politiskās intereses sazīmētas. Babītes novads ar vairāk nekā desmit tūkstošiem iedzīvotāju netiek atzīts par novadu, turpretī Baldone ar sešiem tūkstošiem iedzīvotājiem un Ropaži ar septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju paliek kā novads. Tur kaut kas slēpjas," klāstīja A. Ence.
Vienlaikus A. Ence šaubās, vai beigu beigās Administratīvi teritoriālā reforma dzīvē tiks īstenota, jo novadu apvienošanai būšot liela pretestība un protesti.
Līdzīgi kā Babītes mērs, arī Garkalnes novada priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze–Krastiņš uzskata, ka reforma tā arī beigu beigās paliks tikai uz papīra. Viņš zina teikt, ka pašlaik šādam solim nepiekristu ne pašvaldības, ne kāda no Saeimā pārstāvētajām "nopietni domājošām partijām".
"Pēc manām domām, tas ir kārtējais populisms, ko parasti ierēdņi izdara, bet pēc tam tas viss aiziet tālos plauktos. Tāpēc uz šo brīdi par reformu var vispār nedomāt," teica M. Bauze–Krastiņš. Viņaprāt, ministrijas izstrādātie priekšlikumi novadu apvienošanai ir ļoti zaļi un nepārdomāti.
"Apvienot šādā veidā pašvaldības, kā to ir iedomājusies VARAM, īsti nevar. Iedzīvotājiem [novados] šobrīd ir kultūras centri un vietas, kur viņi ir pieraduši nākt un saņemt pakalpojumus. Nu nevar to visu tagad pārcelt uz vietu, kas atrodas ļoti tālu no mājām! Pie mums [Garkalnes novadā] ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas nebrauc ar smalkām mašīnām, bet pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tas būs ļoti nepareizi, ja viņiem uz būvvaldi vai zemes dienestu, vai pēc sociālajiem pakalpojumiem, kas atradīsies novada centrā, būs tagad jābrauc vairāk nekā 30 kilometri," sacīja M.Bauze–Krastiņš.
Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics norādīja, ka ar jauno novadu reformu steigties nevajadzētu, jo novadu reformas varianti esot jāizstrādā, ņemot vērā iepriekš pieļautās kļūdas, un tā, lai no tās neciestu iedzīvotāji.
"Pirms analizējam idejas par jauno administratīvo reformu, vispirms būtu jāveic vispusīga 2009. gada Administratīvi teritoriālās reformas efektivitātes analīze – jānoskaidro visi plusi un mīnusi. Un tikai tad ir jāsper adekvāti nākamie soļi. Taisīt reformas tikai reformas pēc ir nelietderīgi un laikietilpīgi. Mēs visi labi zinām, ka papīrs "pacieš" daudz ko – mēs varam uz papīra sazīmēt novadu teritorijas šādi vai citādi. Taču, viennozīmīgi, šīm izmaiņām ir jābūt pozitīvi vērstām uz iedzīvotājiem un jāuzlabo gan administratīvo, gan finansiālo resursu efektivitāte," teica A. Damlics.
Vienlaikus viņš arī minēja, ka, iepazīstoties ar VARAM interneta vietnē pieejamo koncepciju par administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, šobrīd esot grūti komentēt to, kāds tad izskatīsies Ķekavas novads pēc iespējamās jaunās reformas. Pagaidām koncepcija definējot tikai vispārīgus principus.
Iepriekš:
Plānotā administratīvi teritoriālā reforma viesīs pamatīgas izmaiņas Pierīgas kartē