Jau zināms, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus, lai turpmāk daudz sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstītos novadi visā Latvijas teritorijā.
"Diskusijas par šo jautājumu norisinājušās jau kopš 2010. gada, kad noslēdzās pirmā Administratīvi teritoriālās reforma. Secinājumi ir viennozīmīgi – pēdējā Administratīvi teritoriālās reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku uzdevumu veikšanu. Piemēram, vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas – iedzīvotāju skaits svārstās no 1000 līdz pat 24 000. Latvijā vēl joprojām ir daudz novadu pašvaldības, kurām ir nepietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus," reformas nepieciešamību pamato ministrs Kaspars Gerhards.
Kā liecina VARAM sagatavotā koncepcija jaunajai Administratīvi teritoriālai reformai, vienā no modeļiem tiek piedāvāts esošo novadu skaitu samazināt mazliet vairāk nekā uz pusi. Proti, līdzšinējo 110 novadu vietā iecerēts izveidot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Plānots, ka šajā variantā vairākām Pierīgas pašvaldībām, izņemot Ropažus, Baldoni un Jūrmalu, būs jāapvienojas ar kaimiņu novadiem.
Vislielākās izmaiņas varētu skart Siguldas novadu, kam nāksies savā pulciņā pieņemt Krimuldas, Inčukalna un Mālpils novadus. Savukārt mazais Sējas novads varētu tikt pievienots Saulkrastiem. Turpretī Garkalne, Ādaži un Carnikava varētu tikt apvienota vienā administratīvajā teritorijā.
Ķekava savas robežas varētu paplašināt, pievienojot daļu Olaines novada teritorijas jeb Jāņupi. Savukārt Ikšķile varētu tikt pievienota Ogres novadam, bet Stopiņi varētu apvienoties ar Salaspils novadu. Tāpat arī kaimiņi – Mārupe un Babīte - varētu veidot vienu administratīvo teritoriju.
VARAM dokumentos lasāms, ka šis modelis ticis izstrādāts, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem šajā jomā un SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" aplēsēm par perspektīvo ģimnāziju un vidusskolu izvietojumu, kā arī vadoties pēc kritērija, ka novada centrs nedrīkst atrasties tālāk par 30 kilometriem.
Savukārt otrs priekšlikums paredz ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem veidot 29 sadarbības teritorijas. Tas nozīmē, ka novadi, kas varētu tikt iekļauti sadarbības teritorijās, varētu sadarboties kādā noteiktā pašvaldību funkciju izpildē. Tāpat šis variants arī pieļauj novadu brīvprātīgu apvienošanos.
Pašlaik šī varianta izstrādātā koncepcija paredz, ka viena sadarbības teritorija varētu veidoties ap Rīgu, ietverot Saulkrastu, Carnikavas, Ādažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Olaines, Mārupes un Babītes novadus, kā arī Jūrmalu. Savukārt otra Pierīgas sadarbības teritorija varētu izveidot ap Siguldu, ietverot Krimuldas, Sējas, Inčukalna, Ropažu un Mālpils novadus. Taču Ikšķiles novads tiktu ietverts Ogres sadarbības teritorijā.
Vienlaikus jāpiebilst, ka šīs modelis attiecībā uz Pierīgu vēl tiks vērtēts atsevišķi, jo Rīgas apkārtnes novadi ir blīvi apdzīvoti un tajos mitinās liels skaists cilvēku.
Kopumā, saskaņā ar VARAM aplēsēm, Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta sagatavošanai varētu ķerties klāt nākamgad, bet jaunās novada robežas pašvaldībām būs jāprecizē jau 2017. gadā. Savukārt pati reforma un novadu apvienošana praktiski varētu notikt no 2017.-2019. gadam.