Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirms vispār tālāk runāt par ATR virzīšanu, ir nepieciešama padziļināta un pamatota analīze par iepriekš veiktās apvienošanas rezultātiem, pavēstīja Pētermane.

LPS uzsver, ka jebkurai teritoriju apvienošanai ir tālejošas ekonomiskas un sociālas sekas. Tāpēc tai nepieciešams politiskais mandāts, taču neviena no esošajām koalīcijas partijām par to savās priekšvēlēšanu programmās nav minējusi ne vārda.

Papildu apsvērumi, ko LPS ir paudusi iepriekš un kuri, pēc savienības domām, novadu apvienošanu nekādā mērā nerisina, ir depopulācija un cilvēku aizbraukšana prom no attālākiem reģioniem, kā arī lētā darbaspēka ekonomika, kas neveicina dzīves kvalitāti

"Kārtējā apvienošana nerisina ne vienu, ne otru problēmu, bet tikai imitē rosību. Kas būtu jādara tā vietā - jāuzlabo izglītības kvalitāte un infrastruktūra, jārosina strukturālas reformas, aizstājot lētā darbaspēka ekonomiku ar daudzveidīgu, konkurētspējīgu ekonomiku. Mehāniska apvienošana tikai paātrinās depopulāciju," norādīja Pētermane.

"Vēlamies uzvērt, ka vispirms no VARAM mums ir jāsaņem rakstisks dokuments, ar ko iepazīstināsim pašvaldības un tad diskutēsim par tālāko rīcību un viedokli," pauda Pētermane.

LPS uzskata, ka "dīvains ir laiks, kad ir izvēlēts paziņot par ATR turpināšanu", ņemot vērā ka ir tādi aktuālāki jautājumi, kā 2016.gada budžets, skolotāju algu reforma, patvēruma meklētāju jautājums.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piektdien nāca klajā ar jaunas reformas piedāvājumu.

Apspriešanai nodoti divi varianti - administratīvi teritoriālais iedalījums ar 49 novadiem un deviņām republikas pilsētām vai 29 sadarbības teritorijām ap attīstības centriem. VARAM rosina reformu ieviest 2021. gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.

Šobrīd Latvijā ir 110 novadi un deviņas republikas pilsētas.