23.09.2015 15:16

Pēc mēneša "Rail Baltica" maršrutus varēs apskatīt sīki un smalki; būs zināmas arī vadlīnijas kompensāciju izmaksai

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Kopš agra pavasara vairāk nekā piecus mēnešus eksperti ir strādājuši pie optimālākā "Rail Baltica" maršruta Latvijā. Tagad zināmi precīzi trases risinājumi, un jau pēc mēneša tie sīki un smalki tiks iztirzāti sabiedriskajās apspriešanās.

Tāpat oktobra beigās un novembra sākumā iedzīvotāji varēs uzzināt, kā un kādā apmērā tiks maksātas kompensācijas skarto zemju īpašniekiem.

Pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvis Neils Balgalis pastāstīja, ka modernās dzelzceļa līnijas izpēte šobrīd tuvojas noslēgumam un plānošanas gaitā ir izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu. Tagad trase visā Latvijas teritorijā skars nevis 2000 īpašumu, bet gan tikai 1000. Tāpat kopā ar iedzīvotājiem un pašvaldībām atrasti kompromisi trases novietojumam, bet Salacgrīvai un Mārupei izveidoti alternatīvie maršruti.

"Šobrīd esam izveidojuši precīzus trases risinājumus, un sliežu ceļa 300 metru platais koridors tagad ir 60 metru plats. Tāpat esam apzinājuši arī to, kā "Rail Baltica" trase varētu šķērsot lielceļus, upes un kā šī trase varētu iet gar īpašumiem. To visu arī sīki un smalki stāstīsim un rādīsim kartēs, vizualizācijās iedzīvotājiem sabiedriskajās apspriedēs oktobrī un novembrī," teica N.Balgalis, piebilstot, ka sabiedriskajās apspriedēs šoruden ikviens privātīpašuma saimnieks varēs detalizēti redzēt, ko tad projekta īstenotāji ir izdomājuši, lai kaitējums no trases būtu mazāks. Tāpat esot jau zināms, cik tad skaļi "Rail Baltica" vilciens trauksies pa ātrgaitas sliedēm, un iedzīvotājiem tiks rādīts, kur un kādas būs trokšņu barjeras.Šāda pēc pāris gadiem varētu būt ainava mežainā apvidū, kur plānots modernais dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” maršruts.

Šāda pēc pāris gadiem varētu būt ainava mežainā apvidū, kur plānots modernais dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” maršruts.

N. Balgalis arī piebilda, ka šovasar, strādājot pie sliežu ceļu risinājumiem, eksperti "Rail Baltica" trasi neesot izdomājuši gluži pie biroja galda. Bijušas vairāk nekā 40 darba grupu sanāksmes, tikšanās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, ka arī pabūts teju pie katra trases skartā zemes īpašnieka.

"Tiekoties ar iedzīvotājiem, liela daļa cilvēku atzina, ka pie domas, ka gar sētu brauks vilciens, viņi ir pieraduši. Bet, protams, ir atsevišķi gadījumi, kur tas tiek uztvers sāpīgāk. Tāpat daudzi pret trasi neiebilst, ja vien ar valsti izdosies vienoties par atbilstošu kompensāciju. Tomēr, kopumā ņemot, es neredzu tādas situācijas, kuras nu nekādi nevarētu atrisināt," klāstīja "RB Latvija" pārstāvis.

Šķiet, ka sabiedriskajās apspriedēs pēc mēneša iedzīvotāji iegūs arī atbildes uz jautājumiem par to, kā tad "Rail Baltica" radītie zaudējumi iedzīvotājiem tiks kompensēti. N.Balgalis portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka šobrīd Satiksmes ministrija steidz pabeigt pētījumu par kompensācijām. To esot izstrādājis advokātu birojs "Borenius", balstoties uz ārvalstu pieredzi, uz esošo Latvijas likumdošanu, kā arī iespējamām likumdošanas izmaiņām.

"Kompensāciju jautājums ir Satiksmes ministrijas pārziņā. Un, cik man ir zināms, oktobrī ministrija nāks klajā ar plānu, ko un kā kompensēt "Rail Baltica" trases skartajiem privātīpašniekiem. Es domāju, ka sabiedriskajās apspriedēs pēc mēneša būs lielāka skaidrība, apraksts un vadlīnijas, kā tas varētu notikt," atzina N. Balgalis.
Šāda pēc pāris gadiem varētu būt ainava lauku apvidū ar moderno dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sliežu ceļu.
Šāda pēc pāris gadiem varētu būt ainava lauku apvidū ar moderno dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” sliežu ceļu.

Vienlaikus jāpiebilst, ka šodien, 23. septembrī, Rīgā notiek starptautiskās konferences "Top "Rail Baltica" dzelzceļš". Tajā dažādi eksperti no visām trim Baltijas valstīm dalās pieredzē par sasniegto "Rail Baltica" projektā līdz šim, mācās viens no otra un, iespējams, arī atrod kādus jaunus risinājumus.

Kā pirms konferences prese brīfingā atzina "Rail Baltica" pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā stadijā. Patlaban visās trīs valstīs strādā pie trases novietojuma, kas tiks pabeigts šī gada beigās - nākamā gada sākumā, un pēc tam sekos tehnisko risinājumu meklēšana.

Piemēram, Igaunijas pārstāvis "Rail Baltic Estonia" valdes loceklis Indreks Oravs minēja, ka, līdzīgi kā Latvijā, arī igauņi sākumā pret trasi izrādījuši savu nepatiku. Bijuši protesti, bet ne lieli. Tāpat arī dažas pašvaldības vēlējušās citādu trases novietojumu. Savukārt Lietuvas pārstāvis atzīmēja, ka kaimiņzeme ar neko ārkārtīgi atšķirīgu trases vietošanā nav saskārusies. Izņemot to, ka Lietuvas dienvidos jau esot izbūvēta dzelzceļa trase, kas atbilst "Rail Baltica" mērķim, un to, ka darbs pie trases maršruta Lietuvā ir mazliet iekavējies.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām. Pavasarī sevišķi neapmierināti ar piedāvātajiem sliežu ceļiem bija Mārupē un Ķekavā.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.Pārvads pār dzelzceļa trasi “Rail Baltica” pēc pāris gadiem.

Pārvads pār dzelzceļa trasi “Rail Baltica” pēc pāris gadiem.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret