Viņš, informējot klātesošos par "Rail Baltica" projekta gaitu, norādīja, ka patlaban ir atvērts Dzelzceļa likums un, iespējams, vajadzēs likumā šo projektu noteikt par nacionālās nozīmes projektu.
SM Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks atzīmēja, ka pēc sabiedriskās apspriešanas Vides pārraudzības valsts birojs sniegs atzinumu un līdz ar to varēs izvēlēties dzelzceļa pamattrases vietas. "Protams, būs nepieciešams to pašvaldību, caur kurām dzelzceļa trase iet, akcepts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) novērtējumam," piebilda Riekstiņš.
Viņš sēdes dalībniekiem pauda, ka par trases novietojumu ir bijušas gan diskusijas, gan pretenzijas, gan pilnīgi noraidījumi, vienlaikus norādot, ka patlaban iesniegtie starpziņojumi parāda, ka "Rail Baltica" ilgtermiņā ir ekonomiski dzīvotspējīgs projekts
Riekstiņš arī informēja, ka papildus nacionālajai izpētei par "Rail Baltica" pamattrasi, notiek vairākas papildu izpētes. Tostarp par intermodāla kravu loģistikas centra izveidi vietā, kur saskartos saskartos vairāki infrastruktūras veidi - "Rail Baltica", esošā dzelzceļa sistēma un tranzīta maģistrāles. "Tiek skatīti vairāki varianti – Salaspils pusē, Ķekavas pusē. Darbam jābūt paveiktam līdz šā gada beigām, nosakot gan vietu kurā visoptimālāk būtu veidot loģistikas centru, gan ieteicamos apjomus, šāda centra izveides juridiski finansiālos aspektu – vai tas veidojams par sabiedriskiem līdzekļiem, vai partnerības projektu ar privāto kapitālu, vai tikai privātajiem līdzekļiem, priekšlikumi tiek gaidīti," sacīja SM Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks. Otrā papildu izpēte ir par Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas pārveidi par multimodālu satiksmes mezglu.
"Nākamais pētījums ir par taisnīgas atlīdzības noteikšanu," atzīmēja Riekstiņš, skaidrojot, ka atlīdzību par atsavinātu zemi jau regulē likums, bet iedzīvotāji satraucās par ietekmētajām teritorijām, kuras tieši neskars dzelzceļa trases. Izpētes rezultātā, pēc viņa sacītā, būs priekšlikumi, ko varētu pilnveidot likumdošanā gan attiecībā par zemēm, kas ir skartas, gan ietekmētajām teritorijām.
Riekstiņš arī pauda, ka tiek strādāts, lai sāktu izpēti par satiksmes vadības sistēmu, tostarp, vai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā paredzēt ne tikai starptautisko satiksmi, bet arī vietējo.
"Izpētes darba beigas ir paredzēts 2016. gadā un tad būs praktiski precīzi zināms ne tikai novietojums, bet arī tehniskie risinājumi, kas ir bāze detalizētai projektēšanai," teica Riekstiņš, norādot, ka paralēli nākamgad vajadzētu sākt darbu pie projektiem par kuriem Satiksmes ministrija jau iesniegusi projektu pieteikumus Eiropas Savienībai.
"Nākamajā gadā jāiziet visas procedūras un jāsāk projektēšana," noslēgumā piebilda Riekstiņš.
"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica" projekts var pretendēt uz līdz 85% Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
LOTLP ir valdības izveidota institūcija, un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.