Šī lēmuma ierosinājuma autori ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un, kā liecina valdības dokumenti, centra izveide Salaspils kodolreaktorā vairs nav aktuāla.
Ministrijā norāda, ka lēmums par Salaspils daudzfunkcionālo ciklotrona centra izveidi tika pieņemts 2006. gadā. Tā kā kopš šīs ieceres izstrādes pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, izstrādātā centra koncepcija neatbilst pašreizējai situācijai. Mainījusies esot ekonomiskā situācija, un šobrīd SIA "Nukleārās medicīnas centrs" jau īstenojot projektu, kura mērķis ir izveidot nukleārās medicīnas zinātniski pētniecisko laboratoriju, kas veiks pētnieciskos darbus un sniegs komerciālos pētnieciskos pakalpojumus, izvietojot arī ciklotronu.
Tāpat arī Latvijas Universitāte (LU) plāno izveidot Medicīnas un dzīvības zinātņu tehnoloģiju centru Rīgā, kurā plānots arī ciklotrons, ko izmantos zinātniskiem pētījumiem, bet aptuveni 20% no jaudas izmantos preparātu radīšanai.
No valdības dokumentiem noprotams, ka gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Veselības ministrija, gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija atbalstījusi lēmumu, ka šāds centrs Salaspilī nav jāveido. Tāpat arī LU un SIA "Nukleārās medicīnas centrs" uzskata, ka šī koncepcija ir zaudējusi aktualitāti.
Iecere izmantot 1961. gadā celtā Salaspils kodolreaktora teritoriju pēc bīstamās būves demontāžas ciklotrona centram radās tādēļ, ka tur ir nepieciešamā infrastruktūra, - kodolreaktora ventilācijas sistēma, elektroapgāde. Tāpat tika uzskatīts, ka piemērotas šāda līmeņa zinātniskajiem pētījumiem būs arī reaktora drošības sistēmas.
Ciklotronu kā radiofarmaceitisko preparātu avotu izmanto medicīnā agrīnā vēža un metastāžu diagnostikā, tā profilaksē un ārstēšanā. Tāpat tas izmantojams sirds un asinsvadu slimību diagnostikā.
Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka, nerodot valsts finansiālu atbalstu reaktora apsaimniekošanai, martā LU paziņoja, ka rūpes par reaktoru vairs neuzņemsies. Tika nolemts, ka, sākot ar aprīli, reaktors tiks nodots Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārraudzībā.
Tāpat ziņots, ka, pēc "muļļāšanās" piecpadsmit gadu garumā, šā gada maijā valdība atradusi naudu Salaspils kodolreaktora sakārtošanai. Kopumā šogad bīstamās būves uzturēšanai, neatliekami veicamajiem darbiem tajā, kā arī kodolreaktora likvidēšanas projektam piešķirti 698,99 tūkstoši eiro. Vislielākā naudas summa – 295 tūkstoši eiro – paredzēti Salaspils kodolreaktora likvidēšanas pasākumiem, kas nozīmē, ka šogad tiks sperti pirmie soļi bīstamās būves demontēšanai. Sākumā tiks algoti eksperti, kas novērtēs reaktora stāvokli, definēs nojaukšanas būvprojekta darbu apjomu un sagatavos detalizētu nojaukšanas darbu tāmi. Bet pēc tam plānots izstrādāt būvniecības ieceri un būvprojektu reaktora likvidēšanai.
Zināms arī, ka pērn dienu pirms Ziemassvētkiem gluži kā trauksmes zvans Latviju pāršalca ziņa, ka Salaspils kodolreaktorā vienai no radioaktīvā ūdens tvertnēm, kas bija caura un izrūsējusi, tika konstatēta neliela noplūde. Janvāra sākumā, veicot padziļinātu izpēti, reaktora darbinieki secināja, ka izrūsējusi un ar plaisām ir arī otra tvertne.
Iepriekš:
LU Salaspils reaktoru vairs nepieskatīs, līgums par apsaimniekošanu tiks lauzts
Steidzamiem remontdarbiem Salaspils kodolreaktorā piešķirti 15 tūkstoši eiro
Vienai no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnēm konstatēta neliela noplūde
Salaspils kodolreaktora remontdarbiem piešķirs 118 891 eiro
Naudiņš: Salaspils kodolreaktora likvidēšanai ir jābūt valdības prioritātei
Raidījums: Salaspils kodolreaktors ir kā bumba ar laika degli, bet naudas tā sakārtošanai nav
Salaspils kodolreaktora nojaukšanai vajag sešus miljonus; naudas joprojām nav
Salaspils kodolreaktorā 10 gados no solītās demontāžas paveikti 10 %