"Dati tādi, ka liela daļa pašvaldību, iespējams, izpratnes trūkuma dēļ ir pateikušas, ka mums šāda iespēja nav [uzņemt bēgļus]," teica Draudiņš.
Pašvaldības uzdod jautājumus - vai 250 bēgļu nebūs pirmie no 100 000, vai šie cilvēki patiesi integrēsies, pieņems tās vērtības, kādas ir šeit, saglabājot arī savu kultūru, vai tas ir iespējams un vai viņi būs gatavi to darīt.
"Tas, ko rāda televīzijā un ko redzam, kas notiek citās valstīs, diemžēl veidojas dažādu veidu kolonijas, kas ne visai labi integrējas sabiedrībā, no tā rodas virkne jautājumu. Šeit ir vajadzīgs acīmredzot skaidrojošais darbs," pieļauj VARAM pārstāvis.
Būtisks ir jautājums, kā pašvaldībām būs jāstrādā ar šo sociālo grupu, jo pašlaik pašvaldībās ir vairāk vajadzību nekā iespēju. "Cilvēki ir sakārtoti prioritārā secībā. Kurā vietā parādās bēglis," viņš iezīmēja problēmu, kas jāatrisina valdības izveidotajai darba grupai.
Viņaprāt, nevalstiskās organizācijas varētu palīdzēt cilvēkiem valodas jomā, komunikācijā ar valsts iestādēm, tulkošanas jomā.
Jau ziņots, ka pirmdien notiek Arābu kultūras centra rīkota diskusija par NVO lomu bēgļu integrācijas jomā. Latvija gatavojas 250 Āfrikas bēgļu uzņemšanai.
24.08.2015 15:42
VARAM: Pašvaldības noraida bēgļu uzņemšanu, iespējams, izpratnes trūkuma dēļ
Autors BNS
arhīvs
Pašvaldību aptauja par bēgļu iespējamo uzņemšanu, iespējams, parāda izpratnes trūkumu, diskusijā pirmdien sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Aivars Draudiņš.