Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Ieva Aile pavēstīja, ka nozīmīgākās izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras attīstību un Jūrmalas kā Latvijas vienīgās kūrortpilsētas statusa stiprināšanu, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

Grozījumu izstrādes laikā saņemti 193 iesniegumi, no kuriem 65 iestrādāti plānojuma izmaiņās, 21 priekšlikums atbalstīts daļēji, savukārt 89 ierosinājumi noraidīti. Tostarp pašvaldība nav atbalstījusi apbūves paplašināšanu applūstošās teritorijās, jaunas apbūves veidošanu Bražciema dabas teritorijās, apbūvi krasta kāpu aizsargjoslā Dzintaros un dabas teritorijās pie Lielupes, augstceltņu būvi pie Priedaines tilta, dabas teritoriju apbūvi Jaunķemeros u.c.

Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas un rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.

Kūrorta un tūrisma jomas attīstībai paplašinātas teritorijas ar kurortoloģiju saistītu veselības centru attīstībai Buļļuciemā un Dzintaros, noteikta teritorija Dubultos starptautiska mēroga kūrorta objektu attīstībai. Tāpat plānots, ka specifiskiem kūrorta objektiem, piemēram, "Baltic Beach hotel", tiks atļauts palielināt stāvu skaitu līdz 12 stāviem. Savukārt Jaundubultu attīstības teritorijā gar Lielupes krastu, pēc I. Ailes vārdiem, varētu veidot 7–10 stāvu apbūvi.

Jūrmalas domē uzskata, ka vieni no diskutablākajiem un pretrunīgākajiem priekšlikumiem, kas iekļauti grozījumu pirmajā redakcijā, ir teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas iespējas Meža prospektā, teritorijā starp 9. un 13. līniju un E.Birznieka-Upīša ielas turpinājumā 11.–13.līnijā, lai racionāli izmantotu pilsētas centra teritorijas, kurās pieejama inženierkomunikāciju infrastruktūra.

Kopumā grozījumi apbūves parametru izmaiņās nav samazinājuši vai pasliktinājuši īpašumu attīstības iespējas.

"Izstrādātie grozījumi veicinātu kūrorta tradīciju stiprināšanu, lai pēc 15 gadiem Jūrmalu kā starptautiski pazīstamu, mūsdienīgu piekrastes kūrortu apmeklētu vismaz pusmiljons tūristu gadā un Jūrmalu par savu dzīvesvietu sauktu 65 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju," izteicies Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

No 24.augusta sāksies Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana. Visi materiāli ar paskaidrojumiem un vizualizācijām būs pieejami Jūrmalas pašvaldības tīmekļa vietnē www.jurmala.lv un valsts portālā www.geolatvija.lv. Klātienē ar grozījumiem no šīs dienas varēs iepazīties Jūrmalas pilsētas domes ēkā Jomas ielā 1/5, pašvaldības Būvvaldē Edinburgas prospektā 75, kā arī Kauguru kultūras nama telpās Raiņa ielā 110.

Savukārt no 8. septembra Jūrmalā notiks četras sabiedriskās apspriešanas sanāksmes vairākās pilsētas apkaimēs – Ķemeros, Kauguros, Dubultos un Lielupē, lai uzklausītu iedzīvotāju priekšlikumus un ierosinājumus par plānojuma pirmo redakciju. Plānots, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks apkopoti līdz novembrim, lai līdz gada nogalei sagatavotu precizējumus turpmākai virzībai.