Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis informēja, ka pēc "Rail Baltica" trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kas šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas. Atsevišķos novados darbojās pat divas grupas – gan iedzīvotāju radītas, gan pašvaldību rosinātas. Kopā ar trases izpētes veicējiem tika meklēti risinājumi Bauskas, Baldones, Ķekavas, Mārupes, Inčukalna, Sējas, Limbažu, Salacgrīvas novados un Rīgā.

"Darba grupās precizējām konkrētās intereses, tika vērtēti ierosinājumi, zīmēti trases risinājumu varianti, analizēti ieguvumi un zaudējumi. Jāatzīst: jo blīvāk apdzīvota vieta, jo grūtāk bija rast risinājumu, lai tas pilnībā atbilstu iedzīvotāju vēlmēm. Mums risinājumu meklējumos bija jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldības, vēstures un vides faktori," vortālam railbaltica.info atzīst N. Balgalis.

Runājot par veidojamiem kompromisa risinājumiem vietās, kur ir visasākā interešu sadursme, eksperts informē, ka Latvijas teritorijā ir izstrādātas trīs "Rail Baltica" trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi. Tāds tagad ir Mārupes novadam, kas izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju un pašvaldības viedokļus. Par ieguvumiem, ja tiks realizēts šis variants, trases pētnieki kopā ar mārupiešiem varēs spriest papildu sabiedriskajā apspriešanā augustā. Vēl divas dzelzceļa trases alternatīvas izstrādātas Salacgrīvas novadam.

N. Balgalis atzina, ka vieni no sarežģītākajiem uzdevumiem ir Sējā (saglabāt Inķu dzimtas mājas un senkapus), saglabāt novada lauksaimnieku, tajā skaitā "Rāmkalnu" izvērsto uzņēmējdarbību, kā arī nepieciešamība izvairīties no iespējamiem vides riskiem, novietojot dzelzceļu pēc iespējas tālāk no gudrona dīķiem.

Uzdevums Baldonē ir Misas un Sarmas kooperatīvu saglabāšana, atvirzot trasi no apdzīvotām vietām, bet Bauskā ceļš un dzelzceļš ir jāsavieto vienā transporta koridorā līdzīgi kā Ķekavā, kas jau ir izdarīts, norāda N. Balgalis.

Eksperts piebilst: ja līdz šim trases izpētes eksperti analizējuši "Rail Baltica" dzelzceļa koridoru 300 metru platā joslā, tad līdz sabiedriskajai apspriešanai oktobrī šis izpētes koridors tiks sašaurināts līdz 40 metriem – tas ir Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa trases platums. Tas nozīmē, ka, sašaurinot izpētes koridoru, ievērojami samazināsies trases skarto īpašumu skaits.

Jau ziņots, ka līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi – tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai oktobrī ietekmes uz vidi ziņojumu apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.

"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.