28.05.2012 07:40

Ķekavas domē deputāti kāri uz metāllūžņiem

Autors  Agnese Dzene, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baložu sūkņu stacijā būtu iespējams iegūt augstas kvalitātes ūdeni ar minimālu dzelzs saturu, taču, tā vietā, lai sūkņu staciju attīstītu, deputāti, iespējams, izveduši metāllūžņus vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Baložu sūkņu stacijā būtu iespējams iegūt augstas kvalitātes ūdeni ar minimālu dzelzs saturu, taču, tā vietā, lai sūkņu staciju attīstītu, deputāti, iespējams, izveduši metāllūžņus vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Krišjānis Grantiņš

Tā vietā, lai Ķekavas novada Baložos attīstītu sūkņu staciju un nodrošinātu gan vietējos, gan nelaimes gadījumā pat galvaspilsētas iedzīvotājus ar augstas kvalitātes ūdeni, pašvaldības īpašumu izsaimniekojuši vietējie deputāti.

 

Iespējamais ieguvums – 20 000 latu

Nav precīzi zināms, cik tonnas metāllūžņu no Baložu sūkņu stacijas izvestas, taču darbinieki, kas sūkņu stacijā strādājuši vairāk nekā 30 gadus, pieļauj – tās varētu būt pat 100 tonnas. Ķekavas novada domes deputāts Inārs Beļinskis spriež, ka par nodoto metālu varēja iegūt vismaz 15 000 līdz 20 000 latu, ja rēķina pēc mazākajiem cenu tarifiem – 150 līdz 200 latu par tonnu. Komunālā saimniecība spēj uzrādīt čekus vien nepilna tūkstoša apmērā, turklāt tas nesakrīt ar laiku, kad intensīvā izsaimniekošana notikusi.

Baumu līmenī jau pusgadu klīdušas runas par nelikumīgo saimniekošanu sūkņu stacijā, taču tikai maija sākumā Ķekavas novada domes nekustamo īpašumu komitejas locekļi klātienē apskatīja teritoriju un konstatēja veco iekārtu izvešanas pēdas, apgalvo I. Beļinskis.

Aizdomas krīt uz Baložu komunālo saimniecību

Nav skaidrs, kurš devis atļauju metāllūžņus no sūkņu stacijas izvest – dome par šādas rīcības atļaušanu nav lēmusi. Tāpēc aizdomas krīt uz Baložu komunālo saimniecību, kas patvaļīgi pieņēmusi šādu lēmumu un attiecīgi rīkojusies. I. Beļinskis norāda, ka galvenās personas šajā lietā, visticamāk, ir komunālās saimniecības vadītāja Olita Krastiņa, kā arī deputāti Ivans Pihtovs un Maksims Voklovičs, kas saimniecībā darbojas vadošos amatos.

I. Beļinksis ierosina komunālajai saimniecībai nepieļaut turpmākas apsaimniekošanas tiesības. "Viņi jau visu ir izsaimniekojuši. Es savākšu attiecīgos materiālus un vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs par izzagšanu, kas notikusi prettiesiski privātos un mantkārīgos nolūkos," tā I. Beļinskis.

Attīstīšanas vietā izsaimnieko

Novada dome sūkņu staciju nopirkusi kā darbojošos cehu un to varēja turpināt attīstīt. I. Beļinska priekšlikums bijis sūkņu staciju izmantot ūdens attīrīšanai un ražošanai. "Šajā sūkņu stacijā var panākt ūdens attīrīšanu līdz līmenim, kad dzels saturs sasniedz nieka 0,02 %. Šobrīd minimālais līmenis, ko panāk Baložu jaunajos urbumos, ir 0,14.

Ūdeni varētu fasēt piecu litru pudelēs un tirgot. Puse Latvijas pērk tādu dzeramo ūdeni. Tā būtu papildu peļņa, un ienākumus varētu izmantot saimniecības uzlabošanai. Ēku varēja atjaunot. Ielikt modernākus filtrus un apgādāt ar ūdeni visu apkārtni. Šeit varētu iegūt augstas kvalitātes pazemes ūdeni, jo caurules ir pilnas ar ūdeni un darba kārtībā. Bet pašvaldība ir pieļāvusi, ka deputāti visu izposta," sašutis I. Beļinskis.

Citi pretlikumības neredz

Turpretī Ķekavas novada domes deputāts, īpašumu lietu komitejas vadītājs Arnolds Keisters norāda, ka komisijas rīcībā neesot nekādu datu par iespējamu īpašumu izsaimniekošanu. "Komunālserviss visu šo laiku veicis ēku uzturēšanu, apsardzi, apsaimniekošanu, tostarp vecu, nederīgu tehnisko iekārtu demontāžu un nodošanu metāllūžņos. Šo faktu apliecina divas pavadzīmes.

2009. gadā par apmēram Ls 300 un 2010. gadā par apmēram Ls 700. Saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti komunālservisa kontā," paskaidro A. Keisters. Viņš uzsver, ka "pašvaldības galvenais mērķis bija iegūt zemi šo ēku apsaimniekošanai. Par ēkām mums nebija nekādas intereses, jo bija jau iesākta programma jaunajām attīrīšanas būvēm. Bija tikai saruna par to, ka jāiztīra no ēkām viss, ko var paņemt, lai atgūtu iztērētos naudas līdzekļus. Pašlaik pašvaldība ir zemes nomnieks."

Tajā pašā gadā būvju īpašnieks bija SIA "Rīgas ūdens" un tolaik slēdza nomas līgumu ar SIA "Baložu komunālā saimniecība". Vēlāk, 2010. gadā Ķekavas novada pašvaldība no SIA "Rīgas ūdens" izsolē iegādājās nekustamo īpašumu, kas sastāv no sūkņu stacijas, hlora noliktavas, hlorētavas, transformatoru stacijas, kluba, noliktavas, katlu mājas, smērvielu noliktavas.

Pēc ekspertu vērtējuma, ēku kopējā vērtība bija 16 000 latu. Lokālās sūkņu stacijas uzņēmumam SIA "Rīgas ūdens" bija kļuvušas nelietderīgas un ekonomiski nerentablas. Pēc tam, kad pašvaldība iegādājās ēkas, Baložu komunālā saimniecība turpināja tajās saimniekot.

I. Pihtovs: nekā aizdomīga šajā lietā nav
Savukārt deputāts I. Pihtovs kategoriski noraida izskanējušās ziņas par teritorijas izzagšanu: "No pašvaldības puses nekādu pretenziju nav. Kad bija teritorijas tīrīšana, īpašums atradās pilnā mūsu valdījumā, bet piederēja "Rīgas ūdenim". Viss. Cik man zināms, pie nodošanas pašvaldībai, "Rīgas ūdenim" nebija nekādu pretenziju. Tas, ko daži deputāti sasapņojuši, ir tikai viņu problēma."