12.12.2011 14:36

Dārgais grausts

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
Baldones sanatorija – vecākais kūrorts Baltijā un viens no vecākajiem Austrumeiropā pārvērties par graustu. Baldones sanatorija – vecākais kūrorts Baltijā un viens no vecākajiem Austrumeiropā pārvērties par graustu. Foto autors: Elīna Kondrāte

Baldone ir viena no skaistākajām un sakoptākajām Rīgas apkārtnes pilsētām, tomēr pievilcīgajā ainavā kā darvas piliens medus mucā nepamanīts nepaliek arī kāds vēsturisks objekts – nu jau bijusī Baldones sanatorija. Tās ēkas, gadiem ilgi gaidot savu atdzimšanu, pārvērtušās graustos.

Lai gan arvien iecienīta ekskursantu un piedzīvojumu meklētāju vidū, Baldones sanatorija – vecākais kūrorts Baltijā un viens no vecākajiem Austrumeiropā – jau kopš 1992. gada savu saimniecisko darbību ir apturējusi. Šobrīd minerālavoti netiek izmantoti, bet sanatorijas apbūvei nepieciešama nopietna restaurācija un pārbūve.

Gaidot investoru

Baldones pašvaldības priekšsēdētāja Karina Putniņa teic, ka jūtoties nogurusi atkal un atkal pārcilāt sanatorijas jautājumu. Nemitīgas diskusijas par iespaidīgā īpašuma likteni aizsākušās jau 1997. gadā. Tolaik valstij piederošā sanatorija "Baldone" nonākusi Privatizācijas aģentūras rokās. Iespējams, kļūdainu un nepārdomātu izsoļu rezultātā, kuras rīkojusi Privatizācijas aģentūra, sanatorija nonākusi, nu jau varot droši sacīt, nepareizo apsaimniekotāju rokās. Viņi līdz pat šim brīdim tā arī nav spējuši atjaunot ēkas vai vismaz sakopt ap sanatoriju esošo parku. Turklāt nepietiekamas rocības dēļ objektam šo gadu laikā īpašnieki mainījušies vairākkārt.

Vien jāpiebilst, ka savulaik Valsts kontrole savās atskaitēs ir rakstījusi: "Pārbaudē par valsts sanatorijas "Baldone" privatizācijas likumību un lietderību konstatēts, ka neviena no institūcijām, kuru kompetencē bija veikt objekta privatizāciju, uzraudzīt un kontrolēt šī procesa norisi, kā arī nepieļaut šī objekta izsaimniekošanu – ne Privatizācijas aģentūra, ne Ekonomikas ministrija, ne Valsts policija un tiesu iestādes – kaut gan bija zināmi fakti, ka notiek valsts īpašuma prettiesiska izpārdošana un demolēšana, neveica nekādus pasākumus, lai to novērstu." Rezultātā valstij un kreditoriem tikuši radīti zaudējumi vismaz 389 000 latu apmērā. Cita starpā, jau sanatoriju sākot privatizēt, netika paredzēta investīciju piesaiste, un arī tas, vai "Baldonei" jāsaglabā savas darbības profils. Pieteikts vien tas, ka "objekts jāsaglabā natūrā". Arī 1990. gadu vidū, kad sanatorija nonāca Vandas Gurčienes individuālā uzņēmuma "Vanadziņš" rokās, pieticis vienīgi ar pārliecību par privatizētāja maksātspējīgumu, kas gan izrādījās tikai šķietams, par ko liecina tīmeklī atrodama sarakste ar dažādiem kreditoriem un Rīgas apgabaltiesas lēmums par "Baldones" maksātnespēju. Tad 2000. gada 15. septembrī par 12 500 latiem atlikusī kustamā un nekustamā manta privatizācijas subjekta i/u "Vanadziņš" maksātnespējas izsolē nonāca SIA "Amass Ltd.", kuru pārstāvēja pilnvarotā persona Whu Zhin, rokās.

Pašvaldībai rokas sasaistītas

"Sanatorijas ēka ir privātīpašums. Mēs tur nevaram ieguldīt līdzekļus. Uzturēt citam piederošu īpašumu par pašvaldības līdzekļiem nav mūsu kompetence," norāda K. Putniņa, piebilstot, ka tīri cilvēciski pašvaldībai ir skumji skatīties uz nolaisto ēku Baldones centrā. Turklāt arī iedzīvotāji ne vienmēr izprotot, piemēram, kāpēc pašvaldība neremontē Ceriņu parka tiltiņus pāri Ķekaviņas upītei. Taču arī tas ir sanatorijas īpašnieku, bet ne pašvaldības pienākums, jo arī tilti ir sanatorijas īpašums. Lai gan Baldones Dome nevar piespiest īpašnieku rūpēties par sanatorijas teritoriju, tā tomēr tiekot uzraudzīta, skaidro pašvaldības priekšsēdētāja. "Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir piemērot administratīvos sodus par teritorijas sakopšanu trūkstošajiem ēkas norobežojumiem," teic Karina Putniņa, vienlaikus atzīstot, ka tas nav pats efektīvākais risinājums. Tiesa, arī no administratīvo sodu piemērošanas lielas jēgas neesot, jo tie tāpat netika maksāti, atzīst Domes priekšsēdētāja. Sanatorijas apkārtni gan iespēju robežās un pašu spēkiem iedzīvotāji uzkopjot talku laikā, piebilst K. Putniņa.

Tajā pašā laikā K. Putniņa arī atklāj, ka pašvaldība neredz iespēju pārņemt sanatorijas teritoriju Baldones novada īpašumā – rehabilitācijas pakalpojumu organizēšana nav pašvaldības funkcija. Tās atjaunošana prasītu desmitiem miljonu latu. Šādu līdzekļu pašvaldībai neesot. "Visi esošie finanšu resursi tiek ieguldīti objektos, kas nepieciešami pašvaldības funkcijām, piemēram, sākumskolas būvniecībai, ielu apgaismojumu uzlabošanai, ceļu segumu uzturēšanai, ūdenssaimniecībā un citur. Jādomā arī par kultūras nama būvniecību, stadiona rekonstrukciju. Plāni ir lieli," bilst K. Putniņa, un viņas balsī saklausāms optimisms.

Savukārt Baldones iedzīvotāji pauž gan neizpratni, gan žēlumu par to, kādā stāvoklī atrodas sanatorija. Grandiozā rehabilitācijas centra "Baldone" bijusī darbiniece pensionāre Paulīne zināja stāstīt, ka sanatorijas īpašnieki te esot gribējis pat audzēt sēnes. "Būtu atjaunojuši vismaz kaut daļu, tad cilvēkiem būtu darbs, arī skaisto parku vajadzētu sakopt," pauda kundze, kura savulaik bijusi klāt pie sanatorijas durvju slēgšanas. "Šausmas, vienkārši nožēlojami," atzina vēl kāda Baldones iedzīvotāja. "To var raksturot ar vienu vārdu – vienaldzība. Solīts taisīt te visu ko, tomēr arvien palicis tikai sarunu līmenī." Iedzīvotāji saprot, ka nolaisto ēku atjaunošanai vajadzīgi lieli līdzekļi, tomēr cer, ka sakops vismaz parku. Daudzi cer, ka uzradīsies īstais investors un sanatorijai būs lemts atdzimt no jauna.

Gluži likumsakarīgi – kā jebkurš pienācīgi neaprūpēts īpašums, arī bijušās sanatorijas ēkas pamazām kļūst par aizvien biedējošākiem graustiem.Gluži likumsakarīgi – kā jebkurš pienācīgi neaprūpēts īpašums, arī bijušās sanatorijas ēkas pamazām kļūst par aizvien biedējošākiem graustiem.
Postaža valda arī ēku iekšienē.Postaža valda arī ēku iekšienē.

Paulīnes kundze kādreiz strādājusi Baldones sanatorijā, bijusi klāt pie tās slēgšanas, bet tagad glabā cerību ieraudzīt sakoptu vismaz kādreiz skaisto parku.Paulīnes kundze kādreiz strādājusi Baldones sanatorijā, bijusi klāt pie tās slēgšanas, bet tagad glabā cerību ieraudzīt sakoptu vismaz kādreiz skaisto parku.
Gluži likumsakarīgi – kā jebkurš pienācīgi neaprūpēts īpašums, arī bijušās sanatorijas ēkas pamazām kļūst par aizvien biedējošākiem graustiem.Gluži likumsakarīgi – kā jebkurš pienācīgi neaprūpēts īpašums, arī bijušās sanatorijas ēkas pamazām kļūst par aizvien biedējošākiem graustiem.