Septembris kā zinību mēnesis gan paliks, tikai skolēni mācības sāks ātrāk, tā iecerējis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Aptaujātie Pierīgas vidusskolu direktori ministra ierosinājumu iesaka rūpīgāk pārdomāt, apsverot visus "par" un "pret".
Nepietiekams pamatojums
Babītes vidusskolas direktors Ingmārs Purmalis izteikto priekšlikumu vērtē atturīgi. Viņš uzskata, ka par jebkuru lēmumu pirms tā pieņemšanas nepieciešams diskutēt, vai tas ir lietderīgi vai nav. "Jūnijā mūsu skolā notiek centralizētie eksāmeni, un, ja paralēli notiktu arī mācības, viss būtu jāplāno citādi, lai netiktu traucēti eksāmeni. Būtu jādomā arī par telpu nodrošināšanu, un no tāda aspekta varētu būt neērtības. Tāpat dažiem bērniem, kuriem sasniegumi jāuzlabo, ir pagarinātais mācību gads. Daļēji jau mēs turpinām strādāt arī pāris nedēļas jūnijā. Kamēr neesmu uzklausījis skaidrojumus par to, kāpēc tas nepieciešams, nevaru vērtēt, vai tas būtu labi vai slikti," saka I. Purmalis.
Negatīva ietekme uz bērnu veselību
"Ja mēs ņemam pēc Eiropas un Rietumu pieredzes, to bez šaubām var darīt, bet es piekritīšu tiem direktoriem, kas saka, ka, ņemot vērā valsts situāciju, mēs nevaram vienkārši kopēt visu to, kas notiek Rietumos," uzskata Krimuldas vidusskolas direktore Rita Erdmane. Viņa spriež, ka tādām pārmaiņām nepieciešams pamatīgs sagatavošanās darbs, kas vispirms saistīts ar normatīvo dokumentu bāzi. "Jāņem vērā arī tas, ka mūsu klimatiskajā joslā saules ir ļoti maz. Vai tas ir labi, ka bērni vasarā nāktu uz skolu un sēdētu karstās telpās? Jautājums, ko mēs gala rezultātā no tā visa iegūstam? Ja bērniem kļūst īsāka darba diena, jāizvērtē, ko viņš darīs pēc stundām. Zinām, ka vecāki ir aizņemti, un vai valsts varēs nodrošināt to, lai bērniem ir ar ko nodarboties pēc stundām? Tur rodas vesela jautājumu jūra, uz kuriem jārod atbildes. Šo jautājumu nevar sasteigt," uzskata R. Erdmane.
Dezorganizēts darbs eksāmenu laikā
Tam, ka šādas izmaiņas atstātu negatīvu ietekmi uz bērnu veselību, piekrīt arī Ulbrokas vidusskolas direktore Saiva Tiltiņa. "Mēs dzīvojam tādos platuma grādos, ka mums tās saules ir par maz, un ja vēl bērniem jāsēž sakarsētās telpās..." Domājot par izmaiņu ietekmi uz skolotāju darbu, S. Tiltiņa norāda, ka citās valstīs, kur realizē šādu mācību procesu, skolas darbiniekiem nav jādomā par remontiem vai materiālu sagatavošanu, un tas pilnībā tiek uzticēts pašvaldībai. "Bet mēs vasarā to vien darām, kā strādājam. Ja, mācību gadam beidzoties, mēs varētu vienkārši iziet no skolas, bet rudenī atgriezties sakārtotā skolā, tad arī daudzas problēmas atkristu," vērtē S. Tiltiņa. Tāpat direktore norāda, ka maijā un jūnijā mācības eksāmenu un ieskaišu dēļ būtu pilnīgi dezorganizētas. "Ja paralēli norit mācības un eksāmeni, nepieciešamas papildu telpas, papildu krēsli un galdi. Tāpat vajadzīgi arī skolotāji, kas piedalās eksāmenā, un kas tad notiks ar viņu ikdienas stundām?" jautā skolas direktore. Viņa uzskata, ka pirms nākt klajā ar kādu ideju ir jābūt skaidram pamatojumam, kāpēc izmaiņas nepieciešamas, citādi tā kļūst par vienkāršu sabiedrības tracināšanu.
Vērtēs skolēnu slodzi
IZM apņēmusies līdz nākamā gada martam izvērtēt skolēna noslodzi mācību gada laikā. Ministrs skaidro, ka to ir svarīgi noskaidrot, lai lemtu par mācību gada pagarināšanu, jo Latvijā skolēni mācās 169 dienas, kamēr citās valstīs mācību gada ilgums ir no 181 līdz 184 dienām. Ja mācību gada sākums un beigas būs jānosaka vienlaikus, tad 2012./2013. gadā mācību gads sāksies 3. septembrī un beigsies 2013. gada maija beigās. "Ja mācību gada beigas varēs noteikt pēc skolēnu noslodzes izvērtēšanas, tad, iespējams, jau 2013. gadā skolēniem mācību gads tiks pagarināts, piemēram, līdz Jāņiem," skaidroja ministrs. Taču, sākot ar 2013./2014. mācību gadu, pavisam noteikti skolēniem tiks pagarināts mācību gads – tas, visticamāk, sāksies augustā un beigsies pirms Jāņiem, sacīja ministrs.