18.06.2015 12:52

Neviens no piedāvātajiem "Rail Baltica" sliežu ceļu risinājumiem Mārupei nav pieņemams

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Neviens no piedāvātajiem "Rail Baltica" sliežu ceļu risinājumiem Mārupei nav pieņemams www.bombardier.com

Mārupē vēl aizvien domā, ka moderno dzelzceļa līniju "Rail Baltica" uz lidostu "Rīga" būvēt nevajadzētu. Tas neesot ekonomiski lietderīgi. Un, lai gan projekta īstenotāji mārupiešiem piedāvājuši vismaz divus veidus, kā caur novadu izbūvēt "Rail Baltica" trasi, neviens no piedāvātajiem variantiem neesot pieņemams.

Trešdien, 17. jūnijā, Mārupes novada domes sēdē tika vērtēts alternatīvais "Rail Baltica" sliežu ceļu variants, kuru projekta īstenotāji pašvaldībai piedāvāja, ņemot vērā to, ka gan pašvaldība, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji ar esošo sliežu ceļu risinājumu bija nemierā.

Kā portālam "Aprinķis.lv" uzreiz pēc domes sēdes pastāstīja Mārupes novada pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, domes sēdē deputāti nosprieduši, ka neviens no piedāvātajiem variantiem nav novada attīstību veicinošs.

"Neviens variants, kas šķērso Mārupi, mūs neapmierina. Abos gadījumos novada teritorija tiek sašķelta, un atzara izbūve uz lidostu nekādi neveicina novada attīstību. Jautājumā par "Rail Baltica" būvniecību cauri Mārupei mēs esam tiešām ļoti uzmanīgi, jo mums jālemj par ļoti tālu nākotni," sacīja M. Bojārs.

Viņš norādīja, ka pašvaldībā vēl aizvien domā, ka būvēt atzaru uz lidostu "Rīga" nav nekādas jēgas, un tas būšot dārgi. Ja nu tomēr "Rail Baltica" pamattrases savienojums ar lidostu ir nepieciešams, tad labāk būtu to izbūvēt no Ziemeļu puses, proti, esošā dzelzceļa sliežu ceļa Rīga–Jūrmala tuvumā.

"Mēs esam par to, ka šim dzelzceļam jāsavieno Latvijas ziemeļi ar dienvidiem, bet šādi atzari, kas nav ekonomiski pamatoti, laikos, kad taupām katru eiro centu, nebūtu lietderīgi. Uzstādījums, ka "Rail Baltica" trasi uz lidostu "Rīga" vajadzētu būvēt no ziemeļu puses, no esošā dzelzceļa Rīga–Jūrmala puses, nav nekur pazudis," teica M. Bojārs.

Savukārt jautāts par to, ko pašvaldība iesāks, ja nu gadījumā ātrgaitas sliežu ceļu cauri Mārupei būvēt nāksies un kāds no piedāvātajiem variantiem tomēr būs jāizvēlas, M. Bojārs sacīja, ka tad situācija tiks vērtēta.

"Tad par šīm lietām debates Mārupē atkal atjaunosies. Mēs vērtēsim šādus variantus. Pagaidām esam nolēmuši, ka labs nav neviens sliežu ceļu risinājums, kas tiek piedāvāts. Cita lēmuma pašlaik nav. Vasaras otrajā pusē publiskajai izvērtēšanai tiks nodoti detalizēti trases maršruti, tad arī kopīgi ar iedzīvotājiem lemsim un pieņemsim lēmumu. Vēl ir jāskatās, jāvērtē, cik cilvēku šis jaunais variants skar. Nekādi aprēķini jau nav veikti, tagad tik ir kaut kādas līnijas kartē savilktas," sacīja Mārupes pašvaldības vadītājs.

Vienlaikus viņš izteica cerību, ka, iespējams, konstruktīvu sarunu rezultātā ar projekta īstenotājiem līdz rudenim izdosies atrast vēl kādu variantu, kā ātrgaitas vilciens cauri Mārupei vai uz lidostu varētu braukt. "Varbūt atradīsies vēl kāds variants, ko mēs varbūt esam palaiduši garām," teica M. Bojārs.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Kategoriski pret "Rail Baltica" projektu no visām 15 Latvijas pašvaldībām uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas iestājas vien Mārupes un Ķekavas vietvaras un galvenokārt tāpēc, ka netīk ieplānotais sliežu ceļu risinājums uz lidostu "Rīga". Tomēr, par spīti atsevišķu pašvaldību iebildumiem, pašlaik netiek apsvērts plāns atteikties no "Rail Baltica" atzara uz lidostu, portālam "Apriņķis.lv" šā gada martā sacīja pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Pēc novada domes aplēsēm, pirmajā variantā jeb plānotā sliežu ceļa "Rail Baltica" 300 metru aizsargjoslā un uz tās robežas Mārupes novadā šobrīd pavisam atrodas 54 uzņēmumu ēkas. Vienlaikus tiek skartas vai aizsargjoslā atrodas pavisam 14 privātīpašumi ar 29 ēkām, kā arī 46 sagatavoti apbūves gabali ar ierīkotām komunikācijām un asfaltētiem ceļiem Vētru ciemā.

Savukārt otrajā variantā, vismaz pēc N. Balgaļa teiktā, sliežu ceļš skartu tikai trīs uzņēmumus un astoņus privātīpašumus, kā arī vairs nešķērsotu Vētras ciemu. Taču šī sliežu ceļa izbūve Mārupē būtu dārgāka.

Līdz rudenim turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi. Plānots, ka šā gada septembrī vai oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret