Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par plānoto pirkumu, kuram cita starpā paredzēts ņemt aizdevumu Valsts kasē, sašutumu pauž novada domes opozīcijas deputāts Imants Krastiņš no "Reģionu alianses". Viņš uzskata, ka pirkums ir bezatbildīgs un nesaimniecisks.

Kā portālā "Apkārtraksts.lv" teic pats I. Krastiņš, nesaprotams ir fakts, kādēļ plānots iegādāties tik daudz datoru, kopumā 108, ja reiz šajās abās iestādēs tik daudz darbinieku nemaz nestrādā. Tāpat aizdomas par domes nesaimniecisko rīcību raisot fakts, ka datoriem ir pārspīlēti laba konfigurācija, kas ir vairākas reizes jaudīgāka nekā vajadzīgs.

"Pašvaldība, piemēram, plāno iegādāties 19 portatīvos datorus, kas katrs maksā 2493,69 eiro. Šo datoru programmatūras "Windows 8.1 Pro" un "MS Office H&B 2013" izmaksas ir tikai apmēram 350 eiro, bet pārējais ir par jaudīgu iekārtu. Jautājums pēc būtības – kurš no mums savam bērnam, skolēnam vai studentam pirktu portatīvo datoru par apmēram 2500 eiro? Turklāt mūsdienu skolēnu un studentu prasības datortehnikai ir krietni augstākas nekā pašvaldības biroja darbiniekiem, kas amata pienākumu īstenošanai izmanto mazāk par pusi no "Office" programmām. Un, ja mēs nepirktu par tādu naudu datoru, tad kāpēc to atļaujas dome par mūsu nodokļu maksātāju kopējo maku?" retoriski jautā deputāts.

Savukārt Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica sarunā ar portālu "Aprinķis.lv" visus pārmetumus par naudas šķērdēšanu kategoriski noraida.

"Carnikavas novada pašvaldība līdz šim nekad nav atļāvusies tik lielas investīcijas informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā. Uz tādām vajadzībām kā jauni datori līdzekļus esam taupījuši, jo teju visu budžeta naudu investējam novada attīstībā. Pašvaldība līdz šim ir atļāvusies nopirkt vien divus līdz trīs jaunus datorus gadā – un arī tikai tādos gadījumos, ja "visi striķi trūkst" un vecās iekārtas sataisīt vairs nevar," sacīja D. Jurēvica.

D. Jurēvica arī zināja teikt, ka līdz ar plānoto pirkumu beidzot reizi pa visām reizēm šis jautājums būs sakārtots, jo strādāt kā līdz šim vienkārši vairs neesot iespējams. Katram darbiniekam esot citāda modeļa dators, turklāt ierīces regulāri salūstot, tāpēc tās nākas remontēt un pirkt katram datora modelim atšķirīgas rezerves daļas, lai tos atkal savestu kārtībā.

"Jau vairākus gadus pašvaldība nav atļāvusies neko tādu nopirkt. Seši gadi pagājuši, kopš pēdējo reizi domes vajadzībām tika iegādāti lietoti datori. Tehnoloģijas noveco, programmatūras, kas nepieciešamas darbam, piemēram, ar dažādiem valsts iestāžu reģistriem, arī ir jāmodernizē. Viss iet uz priekšu, un arī pašvaldībai ir jātiek līdzi laikam un jāstrādā ar mūsdienīgām, nevis aizvēsturiskām ierīcēm, kas regulāri ir jālabo," sacīja D. Jurēvica.

Viņa arī uzsvēra, ka informācijas tehnoloģiju infrastruktūru atjaunos ne tikai Carnikavas novada pašvaldība. Līdzīgi rīkošoties vietvaras arī citur Latvijā.

"To jau paši valsts pārstāvji saka, ka informāciju tehnoloģiju infrastruktūra ir novecojusi visās Latvijas pašvaldībās. Arī Carnikava ir brīdināta, ka strādāt ar vecām programmatūrām nevar. Un tieši tāpēc, lai uzlabotu situāciju šajā jomā, Valsts kase šim mērķim pašvaldībām šogad izsniedz kredītus. Mēs, aizņemoties no valsts 225 tūkstošus eiro, beidzot varēsim nopirkt datorus, licencētas programmatūras, printerus un citas līdzīgas lietas, kam paši naudu no novada budžeta neesam tērējuši," teica D. Jurēvica, piebilstot, ka kredīts par jaunajām iekārtām tikšot atmaksāts trīs gadu laikā.

Tāpat pašvaldības vadītāja norādīja, ka jaunie datori tiks izmantoti ne vien domes darbinieku un pašvaldības aģentūras "Carnikavas komunālserviss" vajadzībām. Ar jaunajām ierīcēm tiks aprīkota arī novada bibliotēka, sociālais dienests un pašvaldības policija. Vienvārdsakot, pie moderniem datoriem tiks teju visas pašvaldības iestādes un darbinieki.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka datortehniku plānots iegādāties, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS). Tā būšot daudz vienkāršāk nekā pašiem organizēt iepirkumu, jo, tā kā šādas ierīces tirgū piedāvā ne mazums komersantu, iepirkuma procedūra varētu ieilgt, jo konkursa rezultātus noteikti kāds pārsūdzēšot. Tāpat pašiem būtu ļoti sarežģīti sagatavot arī iepirkumam nepieciešamo tehnisko specifikāciju, ņemot vērā visas tehniskās nianses aparatūrai.

"Šajā sistēmā valsts datortehniku jau ir iepirkusi centralizēti, mēs tikai no tā piedāvājuma atlasījām to, kas būtu nepieciešams mums," klāstīja D. Jurēvica.