Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vienlaikus, pēc pašvaldības pārstāvju stāstītā, sarunu gaitā jau tiek diskutēts arī par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā, portālu "Aprinķis.lv" informēja pašvaldībā.

"Novada dome vēlas sasniegt rezultātu, kas "Rail Baltica" darbības rezultātā būtu ar pievienotu vērtību novada ekonomiskajai darbībai un iedzīvotāju ierastajai ikdienai. Šobrīd sarunas ir devušas pozitīvu rezultātu, jo būtiskajos jautājumos ir panākti risinājumi, kuri varētu apmierināt novada un iedzīvotāju vēlmes. Viens no būtiskiem pozitīviem pagriezieniem ir panāktā virzība par taisnīgas atlīdzības un kompensācijas izmaksāšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši vai netieši skartu dzelzceļa trasi. Tāpat būtiska ir panāktā vienošanās par to, lai dzelzceļa trase skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumus," norāda Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.

Savukārt pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, tiekoties ar Ķekavas novada domes deputātiem, sacīja, ka iespējamā loģistikas centra un pieturvietas novietne varētu būt Ķekavas novada teritorijā – autoceļu A5 un A7 krustojumu apkaimē, taču jau par konkrētākiem risinājumiem Ķekavas novada domes deputāti tiks informēti augustā.

Tāpat "RB Latvija" pārstāvis klāstīja, ka ar skarto māju īpašniekiem Ķekavas novadā ir panākts kompromiss trases novietojumam. Pēc eksperta teiktā, Ķekavas novadā dzelzceļa trases 300 metru koridorā atrodas 23 mājas, no kurām sākotnēji bija paredzēta trīs māju nojaukšana. Sarunu rezultātā panākts, ka šīs trīs mājas nebūs jānojauc.

N. Balgalis arī atzīmēja, ka pašvaldību, uzņēmēju un ieinteresēto iedzīvotāju darba grupas dod pozitīvu pienesumu trases attīstībai un tā, kopīgiem spēkiem, izdosies panākt, lai "Rail Baltica" sliežu ceļi būtu pēc iespējas labvēlīgāki iedzīvotājiem un novadiem. Piemēram, Ķekavas novada iedzīvotāji sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā projekta īstenotājiem snieguši aptuveni 50 ieteikumus, kā labāk sliežu ceļus izvietot.

Ķekavas novada pašvaldības tikšanās ar jaunā dzelzceļa "Rail Baltica" projektētājiem notika ar mērķi mazināt dzelzceļa izbūves negatīvo ietekmi uz Ķekavas novada iedzīvotāju ierasto ikdienu. Tāpat tika pārrunāts, kā ātrgaitas dzelzceļš novadam varētu nest saimnieciski ekonomiskus ieguvumus.

Savukārt sabiedriskā apspriešana par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu plānota šī gada oktobra sākumā, bet nākamā gada sākumā šis jautājums tiks skatīts visu pašvaldību domes sēdēs. Nākamā Ķekavas novada domes deputātu, Satiksmes ministrijas un pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvju sanāksme notiks augustā, lai iepazītos ar plānotā jaunā dzelzceļa "Rail Baltica" izveides norisi un tālākajiem etapiem.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Savukārt šobrīd līdz rudenim turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas strādā pie Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma – vairāk nekā 50 ekspertu līdz augustam vērtē "Rail Baltica" ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, cilvēka drošību un veselību, kā arī citus aspektus.

Plānots, ka šā gada septembrī vai oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret