V. Variks norāda, ka starp tā sauktajām donorpašvaldībām ir arī Ķekavas novads un tas nozīmē, ka, pēc jaunā likuma, Ķekavai finanšu izlīdzināšanas fondā būs jāiemaksā trīs miljoni eiro, nevis divi kā līdz šim.
"Šobrīd sanāk absurda situācija, ka, no vienas puses, mēs lielu naudas summu atdodam citām pašvaldībām, bet, no otras puses, esam spiesti ņemt aizņēmumu un maksāt procentus par novadā būtiskiem attīstības projektiem – piemēram, sākumskolas būvniecību, ielu un ietvju sakārtošanu, ūdenssaimniecības attīstību. Tāpat patlaban tiek spriests arī par jauno pedagogu algas modeli. Pēc būtības ir labi, ja tiek aizstāvētas pedagogu intereses, tomēr valdībai vajadzētu ņemt vērā, cik tas prasīs no pašvaldības budžeta, un mums ir jāsaprot, no kā turpmāk būs jāatsakās," teic V. Variks.
Pēc Ķekavas mēra sacītā, izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī pašvaldībai papildus radīs vairāk nekā miljonu eiro lielus izdevumus. Un, ja šai summai pieskaita klāt vēl to miljonu, kas būs jāmaksā izlīdzināšanas fondā, novada attīstībai paredzētie līdzekļi ir būtiski sarukuši. Turklāt pašvaldībām tiek uzliktas arvien jaunas funkcijas, papildu līdzekļus tam nepiešķirot.
"Savu viedokli un bažas par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā jau esam vairākkārt pauduši, tai skaitā finanšu ministram. Jaunais likums, mūsuprāt, nav pietiekami izsvērts un nav izvērtēta tā ietekme ne tikai uz atsevišķu pašvaldību iedzīvotāju labklājību, bet arī uz valsts attīstību kopumā," rezumē novada vadītājs.
Jau ziņots, ka, lai gan Pierīgas novadi un Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nav pārdomāts, ceturtdien, 4. jūnijā, tas steidzamības kārtā pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā. Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā domā, ka likumprojekts ir sasteigts un problēmas nerisina. Turklāt agri vai vēlu to atkal nāksies labot.