Kā norāda likuma autori, esošajā kārtībā bija virkne trūkumu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma bija sarežģīta, tā nenodrošina līdzsvarotu un sabalansētu finansējuma pārdali starp pašvaldībām. Savukārt jauns normatīvais regulējums, kas noteiks kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, radīs pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinās pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma – mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu.
"Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku. Jaunajā modelī vairs nebūs būtisku atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem, kā arī pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību," jaunā modeļa ieguvumus skaidroja komisijas priekšsēdētājs.
Likums noteic, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas turpmāk tiks rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā.
Finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veiks Finanšu ministrija, un tas būs publicēts ministrijas vietnē vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādēs gaitā. Savukārt pēc budžeta likuma izsludināšanas Ministru kabinets izdos noteikumus par katrai pašvaldībai saņemamo dotāciju no izlīdzināšanas fonda vai tajā iemaksājamo summu, kā arī noteiks kārtību, kādā būs jāveic iemaksas vai izmaksājamas dotācijas.
Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu plānots saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Izlīdzināšanas fonda darbību pārraudzīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padome. Tajā būs pārstāvji no Saeimas, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī pārstāvji no republikas pilsētu, novadu un reģionālo attīstības centru pašvaldībām un Rīgas pilsētas pašvaldības.
Likums līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu paredz pārejas periodu, lai nevienai pašvaldībai modeļa ieviešanas gaitā nākamgad nesamazinātos kopējie izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar izlīdzinātajiem ieņēmumiem, kas aprēķināti šim gadam.
Portāls "Aprinķis.lv" jau ziņojis, ka Pierīgā uzskata, ka jaunais likumprojekts ir sasteigts un problēmas tas līdz galam nerisina. Tas nepalīdzēs ne trūcīgām pašvaldībām, ne Pierīgas novadiem un nekādi nesekmēs šī likuma galveno mērķi – situācijas uzlabošanu reģionos. Turklāt jaunais likums piespiedīs turīgos Pierīgas novadus savos ieņēmumos dalīties vairāk ar citiem, atstājot novadu rīcībā vien 40 % ieņēmumu.
Kā iepriekš teju vienbalsīgi pauduši Pierīgas mēri, pakļaut 60 % vērtēto ieņēmumu izlīdzināšanai ir vienkārši neprāts. Tas nozīmēs to, ka Pierīgas novados, kur iedzīvotāju ir vairāk un līdz ar to arī vairāk vajadzību, nāksies atteikties, piemēram, no akūti nepieciešamās skolu būvniecības vai ceļu sakārtošanas.
Tāpat zināms, ka, salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam ar 2015. gada spēkā esošo aprēķinu, redzams, ka lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums Latvijā un Pierīgā vērojams Garkalnes un Babītes novadam. Proti, Garkalnes novada ieņēmumi, ar kuriem brīvi varēs rīkoties, saruks par 12 % jeb 967 tūkstošiem eiro, bet Babītes vērtētie ieņēmumi samazināsies par 8,1 % jeb 721 tūkstoti eiro.
Tāpat izlīdzināto ieņēmumu samazinājums skars arī vairākus citus novadus Pierīgā. Proti, Mārupes novada ieņēmumi pēc finanšu izlīdzināšanas saruks par 4,3 %, Carnikavas novada ieņēmumi samazināsies par 3,7 %, Saulkrastu novada ieņēmumi būs par 3,1 % mazāki, Stopiņu par 1,5 %, bet Ikšķile un Ķekava zaudēs 1,2 % ieņēmumu.
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums Pierīgā prognozēts Krimuldas novadam, jo pēc finanšu izlīdzināšanas naudas apmērs, ar kuru pašvaldība varēs brīvi rīkoties, palielināsies par 10,6 % jeb 324 tūkstošiem eiro. Tāpat izlīdzinātie ieņēmumi par 8 % augs Mālpils un Baldones novadam, bet Ropažu novada ieņēmumi palielināsies par 7,7 %. Savukārt Inčukalna un Sējas novadu izlīdzināto ieņēmumu bāze augs vidēji par 6 %, Siguldas novada – par 4,3 %, savukārt Olainei un Salaspilij vērtētie ieņēmumi palielināsies vidēji par 1–2 %.