Viņš skaidro, ka patlaban tiek vērtēts variants izstrādāt speciālu likumu. "Rail Baltica" esot liels projekts, un lielākā daļa zemes īpašumu ir privātīpašums, un tie ir aptuveni 2000. "Strādāsim pie tā, lai iedzīvotāji, kuriem īpašumi ir atsavināti, uzlikti apgrūtinājumi vai ir fiksēts vērtības kritums, saņemtu adekvātu atlīdzību," skaidro ministrs. Līdz ar to esot jādomā par papildu kompensācijām tiem, kuru īpašuma vērtība "Rail Baltica" iespaidā krītas. "Tehniski tas varētu būt kāds speciāls likums, lai varētu samaksāt ne tikai to, kas cilvēkiem pienākas pēc īpašuma tirgus vērtības, bet lai varētu kompensēt neērtības un citas blakus lietas, kas patlaban netiek darīts," uzsver ministrs.
"Aicinu visus iedzīvotājus, kurus skar šādi gadījumi, neielaisties darījumos ar spekulantiem un uzticēties tam, ka valsts adekvāti kompensēs un nodrošinās, lai iedzīvotāji nebūtu zaudētāji," uzsver A. Matīss.
Tāpat likumprojektā varētu tikt iekļauti vērtēšanas principi, lai varētu ātrāk un efektīvāk atsavināt aptuveni 2000 īpašumus, kurus skar "Rail Baltica" projekts. Taujāts, cik ilgā laika posmā jāvienojas ar īpašniekiem, ministrs norāda: "Ja 2017. gadā sākam būvniecību, tad līdz šim brīdim visiem zemes jautājumiem jābūt atrisinātiem."
Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.
Savukārt šobrīd līdz rudenim turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas strādā pie Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma – vairāk nekā 50 ekspertu līdz augustam vērtē "Rail Baltica" ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, cilvēka drošību un veselību, kā arī citus aspektus.
Plānots, ka šā gada septembrī vai oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.
Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
Iepriekš:
"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret
31.05.2015 14:04
Matīss: Pašreizējā likumdošana neļauj "Rail Baltica" trases skartajiem īpašniekiem kompensēt sekundāro ietekmi
Autors Apriņķis.lv/LETA
arhīvs
Latvijas likumdošana paredz, ka patlaban īpašniekiem, kuru īpašumus skars "Rail Baltica" trase, var tikai kompensēt atlīdzību par īpašumu pēc tirgus vērtības, ko vērtētājs ir noteicis, bet nevar kompensēt sekundāro ietekmi uz īpašumu, intervijā aģentūrai LETA norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.