26.05.2015 18:17

"Rail Baltica" skars aitu audzētāju Sējas novadā; saimnieks cer, ka biznesa zaudēšana tiks kompensēta

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Strādājot pie modernā dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" maršruta, pētnieki secinājuši, ka plānotā trase lielas lopkopības saimniecības neskars, taču tā ietekmēs piecas zemnieku saimniecības, tostarp kazu un aitu audzētavu "Vilciņi" Sējas novadā.

Kā portālam "Aprinķis.lv" pavēstīja uzņēmumā "RB Latvija", apkopojot informāciju par fermām un mājsaimniecību dzīvniekiem tiešā trases tuvumā – 300 metru koridorā gar visu 265 kilometru garo "Rail Baltica" trasi –, secināts, ka dzelzceļa līnija lielās un vidējās lopkopju zemnieku saimniecības skars minimāli.

Pēc "RB Latvija" aplēsēm, šobrīd trases tuvumā atrodas tikai tādas piemājas saimniecības, kur tiek turēts pa govij vai dažām vistām. Savukārt piecas saimniecībās ir nedaudz lielāks lopu skaits. Patlaban, pēc provizoriskiem datiem, viena no tādām saimniecībām, ko varētu skart trase, ir arī kazu un aitu saimniecība "Vilciņi" Sējas novadā, kurā tiek audzētas 128 aitas.

Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja aitu audzētavas "Vilciņi" saimnieks Oskars Balodis, modernā dzelzceļa līnija vienā no trases variantiem audzētavai iet tieši pāri. Ja gala rezultātā projekta īstenotāji izšķirsies par labu šim variantam, saimniecību nāksies likvidēt.

"Vēl jau nekas nav zināms, kā tā trase ies. Jā, vienā no variantiem tā tieši pa vidu šķērso saimniecību un manu senču mājas, kuras saņēmu mantojumā. Un, ja būs šis variants, tad man saimniecību nāksies likvidēt. Ko citu man darīt? Neiešu jau ar savām aitām stāties pretī vilcienam!" sacīja O. Balodis.

"Vilciņu" saimnieks uzsvēra, ka principiāli pret grandiozo "Rail Baltica" projektu viņš nav, jo uzskata, ka tas ir valstiski svarīgs objekts un dzelzceļa savienojums ar Eiropu Latvijai ir nepieciešams. O. Balodis vienīgi nebija gaidījis, ka šis projekts viņu skars personīgi, un cer, ka konstruktīvās sarunās izdosies vienoties par adekvātu kompensāciju.

"Lai jau būvē! Varbūt arī pats ar vilcienu aizbraukšu uz Eiropu! Lai gan mazliet ir rūgtums, ka varu zaudēt senču mājas. Vienīgais, kas mani satrauc, ir tas, vai iegūšu adekvātu kompensāciju, jo saimniecībā tomēr tika ieguldīti vairāki desmiti tūkstoši eiro – tika izbūvēti aploki, jaunas novietnes, nopirkti lopi. Ja manas investīcijas tiks kompensētas, nesatraukšos, bet, ja mans īpašums tiks atsavināts par kadastrālo vērtību, tad gan būšu ļoti dusmīgs," pauda O. Balodis.

Savukārt projekta īstenotāji pilnsabiedrība "RB Latvija" vērš uzmanību uz to, ka patlaban ietekme uz saimniecībām tiek skatīta abos trašu variantos, un tikai tad, kad būs noteikts "Rail Baltica" galīgais maršruts, varēs pateikt, kuras konkrētās saimniecības sliežu ceļi skars.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Savukārt šobrīd, līdz rudenim, turpinās "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas strādā pie Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma – vairāk nekā 50 ekspertu līdz augustam vērtē "Rail Baltica" ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, cilvēka drošību un veselību, kā arī citus aspektus.

Plānots, ka šā gada septembrī vai oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret