Kā aģentūrai LETA norādījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretārs Arnis Zacmanis, VVD ir atsācis iepirkuma procedūru par tiesībām veikt sanācijas darbus Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvē. Tieši pašlaik tiekot izvēlēts pretendents, kas izstrādās sanācijas darbu projektu un īstenos arī pašu sanāciju.
Pēc A. Zacmaņa teiktā, šobrīd tiek vērtēts, vai uzņēmējs pagūs sanācijas darbus veikt projekta īstenošanas termiņā – līdz šā gada 1. oktobrim. Tāpat tiek apzināts, vai uzņēmums par piedāvāto līgumcenu ir gatavs uzņemties visus riskus, kas saistīti ar sanācijas darbu savlaicīgu pabeigšanu un iespējamo projekta sadārdzinājumu neparedzētu apstākļu dēļ, ja vien tādi radīsies.
Arī Olaines novada pašvaldības vadītājs Andris Bergs portālam "Aprinķis.lv" apliecināja, ka ir sperti praktiski soļi, lai sakārtotu bīstami piesārņoto vietu Olainē.
"Ar Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sakārošanas projektu sokas tik tiešām labi. Šobrīd zināms, ka VVD ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem, kas varētu šos darbus veikt. Maija beigās vai jūnija sākumā varētu tikt noslēgts līgums par bīstamās vietas sanāciju, bet vasarā varētu notikt paši darbi. Domāju, ka nevajadzētu satraukties par to, vai izgāztuvi par Eiropas naudu izdosies sakārtot līdz rudenim. Termiņos pagūsim iekļauties, kā uz to iepriekš norādījuši arī pašvaldības pieaicinātie eksperti," sacīja A. Bergs.
Savukārt jautāts par to, ko jaunu par indes dīķu radīto piesārņojumu izdevies atklāt šopavasar pašvaldības uzņēmuma AS "Olaine ūdens un siltums" veiktajā izpētē, A. Bergs norādīja, ka vēlreiz gūts apstiprinājums tam, ka situācija ir nopietna.
"Šopavasar tika veikti pieci kontrolurbumi, lai noskaidrotu, kādas bīstamās vielas teritoriju un gruntsūdeņus piesārņo un kādu tehnoloģiju vajadzēs izmantot, lai izgāztuvi likvidētu. Bija cerība, ka piesārņojums nebūs aizplūdis gruntsūdeņos un būs nepieciešams likvidēt tikai četrus piesārņotos baseinus, tomēr tās nepiepildījās. Pētījumu rezultāti apliecina, ka piesārņojums pārsniedz visas iespējamās robežas un situācija ar Olaines atkritumu izgāztuvi ir nopietna," norādīja pašvaldības vadītājs.
Jau zināms, ka Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija ir apdraudēta, jo, neīstenojot to paredzētajā termiņā, proti, līdz šā gada rudenim, var tikt atņemts Eiropas struktūrfondu finansējums aptuveni 70 % apmērā. Savukārt jaunajā Eiropas Savienības budžetā naudu piesārņoto vietu sakopšanai nav plānots piešķirt.
Kā norāda VVD, sanāciju nebija iespējams nedz sākt, nedz pabeigt laikā pārtrauktu iepirkuma procedūru un darbinieku maiņas dēļ. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārbaudē tika konstatēts, ka par Olaines ķīmisko atkritumu sanācijas projekta neīstenošanu laikus atbildīgas ir VVD amatpersonas. Ar rājienu tika sodīta VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un viņas vietniece.
Pašlaik zināms, ka plāns likvidēt bīstamo atkritumu izgāztuvi Olainē nebūt nav atcelts. Turklāt visu pavasari gan Olaines pašvaldība, gan valsts institūcijas meklēja risinājumus tam, lai pagūtu izgāztuvi sakārtot vēl par Eiropas naudu. "VARAM nav apturējusi Olaines projektu. Olaines, tāpat kā Sarkandaugavas projekta un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas, projekta īstenošana ir prioritāra un veicama nekavējoties," portālam "Apriņķis.lv" iepriekš sacīja VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece.
Uz Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi, kas atrodas četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, no 1973. līdz 1980. gadam tika vesti rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi. Pašlaik tie, filtrējoties caur smiltīm, nonāk gruntsūdeņos, kur šo bīstamo vielu koncentrācija tūkstošiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas.
Iepriekš:
Beidzot Olaines indes dīķi ir visas valsts problēma
Par Olaines ķīmisko atkritumu sanācijas projekta neīstenošanu laikus ar rājienu soda divas VVD amatpersonas
Olaines mērs: Bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācijas liktenis nav bezcerīgs