Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Ropažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Diāns Veličko, mantrači Ropažu pilsdrupās paviesojušies 18. maija naktī, turklāt šis bijis jau otrais gadījums apmēram pusotra mēneša laikā.
"Par rakšanas darbiem liecināja vairākas izraktas bedrītes lāpstas dūriena dziļumā. Turklāt var teikt, ka "melnā arheoloģija" Ropažu novadā jau kļuvusi par tendenci, jo nelegālā rakšana tieši Ropažu pilsdrupās konstatēta jau otro reizi mēneša, pusotra laikā," sacīja pašvaldības policijas priekšnieks.
Viņš norādīja, ka pagaidām gan policijas rīcībā par iespējamiem matraču atradumiem nekādu ziņu nav, taču šī lieta tikusi nodota kriminālizmeklēšanai Valsts policijai.
"Pārkāpums ir ļoti nopietns, jo tie ir materiālie zaudējumi kultūrvēsturiskam mantojumam. No kolēģiem zināms, ka mantrači sākuši virzīties no Austrumiem uz Rietumiem un arvien biežāk sākuši uzdarboties mūsu pusē. Tā kā Ropažu novadā ir veseli četri valsts nozīmes kultūras pieminekļi, aicinu cilvēkus būt vērīgiem un par aizdomīgiem gadījumiem ziņot pašvaldības policijai," teica D. Veličko.
Par Ropažu novada pilsdrupām rūpi vienmēr ir turējis arī vēstures rekonstrukcijas klubs "Rodenpoys". Viņi pirms trim gadiem piedalījās pilsdrupu arheoloģiskajā izpētē un pils mūru nostiprināšanā. Kā stāsta kluba biedrs un novadpētnieks Andrejs Planders, visticamāk, mantaču viesošanās Ropažu pilsdrupās bijusi veiksmīga.
"Visticamāk, nelegālie racēji pilsdrupās ir arī kaut ko atraduši, jo, piemēram, pils iekšienē nav jārok īpaši dziļi, lai atrastu kādu 16.–17. gadsimta naglu, monētu vai bronzas gredzentiņu," sacīja A. Planders.
Viņš norāda, ka šādiem atradumiem kolekcionāru acīs ir liela vērtība, un parasti tie pēc tam tiek pārdoti interneta vidē.
"Šāda Ropažu novada vēsturisko liecību postīšana ir noziegums. Manuprāt, pilsdrupās viesojas vieni un tie paši racēji, un es ceru, ka policijai vai iedzīvotājiem izdosies šos vēsturisko vērtību zagļus pieķert. Un, tā kā pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, viņiem plāni klāsies," sacīja A. Planders.
Ropažu mūra pili cēlis Livonijas ordenis aptuveni 1320.–1322. gadā, tā kalpoja kā pilsnovada pārvaldes centrs, kontrolpostenis satiksmes ceļa nodrošināšanai un palīgpils Rīgas ordeņa pilij kara gadījumā ar Rīgas pilsētu. Pils tika sagrauta Livonijas kara laikā – iespējams, apmēram 1559.–1560. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi pilsdrupas, kuru mūrus pirms trim gadiem, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, nostiprināja.
Iepriekš:
Pilsdrupu izpēte Ropažu vēsturi parāda jaunā gaismā
Ropažos viduslaiku pilsdrupām piešķir jaunu elpu
Ropažu pilij mūri samūrēti un pārsegti ar koka skaidu jumtiņiem
22.05.2015 19:24
Livonijas ordeņa celto Ropažu pili apsēduši mantrači
Autors Apriņķis.lv
arhīvs
Pēdējo mēnešu laikā Ropažu pilsdrupas arvien biežāk apciemo mantrači. Nelegālie arheoloģiskie rakšanas darbi šopavasar fiksēti jau divas reizes. Turklāt zinātāji teic, ka, visticamāk, mantaču guvums bijis vērtīgs.