Likumprojekts paredz, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiek rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā. Jauno sistēmu plānots ieviest no 2016. gada.
Kā norādīja Saeimas preses dienestā, paredzēts, ka Finanšu ministrija veiks finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, ko publicēs savā mājaslapā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādēs gaitā. Savukārt pēc budžeta likuma izsludināšanas Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi par katrai pašvaldībai saņemamo dotāciju no izlīdzināšanas fonda vai tajā iemaksājamo summu, kā arī jānosaka kārtība, kādā veicamas iemaksas vai izmaksājamas dotācijas.
Ar jaunā modeļa ieviešanu paredzēts saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai paredzēts izveidot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padomi. Padomē būs pārstāvēta Saeima, Finanšu ministrija, Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija, kā arī tajā būs pārstāvji no republikas pilsētu, novadu un reģionālo attīstības centru pašvaldībām un Rīgas pilsētas pašvaldības.
Likumprojekts līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu paredz arī pārejas periodu, lai nevienai pašvaldībai modeļa ieviešanas gaitā nākamgad nesamazinātos kopējie izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar izlīdzinātajiem ieņēmumiem, kas aprēķināti šim gadam.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādījis, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma – mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu.
"Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku. Jaunajā modelī vairs nebūs būtisku atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem, kā arī pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību," jaunā modeļa ieguvumus skaidroja komisijas priekšsēdētājs. Viņš arī informēja, ka Saeima par likumprojektu galīgajā lasījumā lems 4. jūnijā.
Neapmierinātību ar Saeimas komisijas lēmumu jau paudusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas bija iesniegusi vairākus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai, tajā skaitā par pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā, kā arī par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Taču komisija ierosinājumus noraidījusi.
LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus un steidzamības kārtā virzot likumprojektu, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība. "Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus," paziņojumā presei citēts LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Portāls "Apriņķis.lv" jau vēstīja, ka, salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam ar 2015. gada spēkā esošo aprēķinu, redzams, ka lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums Latvijā un Pierīgā vērojams Garkalnes un Babītes novadam. Proti, Garkalnes novada ieņēmumi, ar kuriem brīvi varēs rīkoties, saruks par 12 % jeb 967 tūkstošiem eiro, bet Babītes vērtētie ieņēmumi samazināsies par 8,1 % jeb 721 tūkstoti eiro.
Tāpat izlīdzināto ieņēmumu samazinājums skars arī vairākus citus novadus Pierīgā. Proti, Mārupes novada ieņēmumi pēc finanšu izlīdzināšanas saruks par 4,3 %, Carnikavas novada ieņēmumi samazināsies par 3,7 %, Saulkrastu novada ieņēmumi būs par 3,1 % mazāki, Stopiņu par 1,5 %, bet Ikšķile un Ķekava zaudēs 1,2 % ieņēmumu.
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums Pierīgā prognozēts Krimuldas novadam, jo pēc finanšu izlīdzināšanas naudas apmērs, ar kuru pašvaldība varēs brīvi rīkoties, palielināsies par 10,6 % jeb 324 tūkstošiem eiro. Tāpat izlīdzinātie ieņēmumi par 8 % augs Mālpils un Baldones novadiem, bet Ropažu novada ieņēmumi palielināsies par 7,7 %. Savukārt Inčukalna un Sējas novadu izlīdzināto ieņēmumu bāze augs vidēji par 6 %, Siguldas novada – par 4,3 %, savukārt Olainei un Salaspilij vērtētie ieņēmumi pieaugs vidēji par 1–2 %.
Iepriekš:
LPS sarūgtināta par steigu, kādā Saeimā tiks iesniegts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis
Ar jauno PFI modeli nav jāsteidzas, tas jāpilnveido. Jānovērš situācija, kad Pierīgai tiek atņemts par daudz