Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Aprinķis.lv" pavēstīja uzņēmumā "RB Latvija", šobrīd daudzviet Latvijā iedzīvotāji paši izveidojuši darba grupas, kurās kopā ar projekta īstenotājiem tiek spriests, kā labāk sliežu ceļus Latvijā izvietot. Šobrīd šādas darba grupas jau darbojas Salacgrīvā, Bauskā, Limbažos, kā arī Ķekavā.

Ķekavas novadā iedzīvotāju iniciatīvas grupu Daugmalē radījis Toms Strazdiņš kopā ar saviem kaimiņiem. Nesenajā tikšanās reizē kopā ar "RB Latvija" ekspertiem tika spriests, kā nodrošināt ērtu piekļuvi īpašumiem un būvniecības laikā radīt peļņas iespējas vietējiem iedzīvotājiem Daugmalē, kur "Rail Baltic" vajadzībām paredzēts uzbūvēt tiltu pār Daugavu un "VIA Baltica" šķērsojumu.

Toms Strazdiņš ir pieredzējis ceļu būves speciālists, tāpēc tikšanās laikā tika akcentēts jautājums, kā būvniecība ietekmēs apkārtējos iedzīvotājus un viņu ikdienas dzīvi.

Ķekavas novada teritorijas plānojumā transporta koridors, kas iezīmē Daugavas šķērsojumu un kurā tiks izbūvēts "Rail Baltica" un "VIA Baltica" šķērsojums, ir iezīmēts jau ilgāku laiku. Tāpēc pašlaik, pēc projektu īstenotāju sacītā, neesot asu domstarpību par trases ietekmi uz īpašumiem, kā tas ir citviet Latvijā.

Tikšanās laikā ar daugmaliešiem iezīmējās vairāki jautājumi. Optimālākā tilta vieta iedzīvotāju skatījumā ir starp Vairogiem un Jaunbalgalvjiem – tā ir 50 metrus no "RB Latvija" plānotās koridora ass uz Rīgas pusi. Diemžēl šajā variantā trase pietuvotos uz dienvidiem esošajai apbūvei, jo, mainot trases novietojumu vienā vietā, tas izmainās arī citās. Tāpēc tikšanās laikā tika solīts izvērtēt šo variantu un par to informēt vēlāk.

Iedzīvotāji uzsvēra, ka trases būvniekiem būšot jānodrošina ērta piekļuve dzīvojamām mājām būvniecības procesa laikā, jānodrošina trokšņu atbilstība normatīviem, jāveic teritorijas ierobežošana un sakārtošana. Iedzīvotāji ierosināja radīt apkārtējās zemes īpašniekiem iespēju piedāvāt savus zemes gabalus par maksu gan būvniecības tehnikas novietnēm, gan celtniecības materiālu uzglabāšanai.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Kā šobrīd oficiālā vēstulē informēti projekta īstenotāji, desmit pašvaldības visā Latvijā piedāvātos divus sliežu ceļu variantus un ievadu Rīgā atbalsta. Neitrāla attieksme pret sliežu ceļu risinājumiem ir Baldonē un Sējā, savukārt kategoriski pret piedāvāto maršrutu iestājas Ķekavas un Mārupes pašvaldība.

Plānots, ka līdz šā gada rudenim turpināsies "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Savukārt šā gada septembrī, oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret