Kā norāda biedrībā, kopumā maija sākumā Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles tika ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, lai veicinātu raudu dabisko nārstu. Pašlaik, pēc biedrības novērojumiem, līdz ar siltāku laiku raudas uz ievietotajām ligzdām jau ir uznērsušas ikrus. Savukārt Ikšķilē ievietotajās ligzdās šobrīd novērots arī asaru nārsts.
Biedrības "Mēs zivīm" vadītājs Ivars Dubra stāsta, ka zivju nārsta laiku katru gadu ir grūti precīzi paredzēt, jo tās ir jūtīgas pret dažādiem dabas apstākļiem – strauju temperatūras pazemināšanos, pērkonu un lietu, tādēļ citreiz nārstošana mēdz aizkavēties.
"Kopš ievietošanas brīža apmēram vienas nedēļas laikā nārstojošās zivis ienāk mākslīgajās ligzdās – nērš ikrus, kas pieķeras pie zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem, bet pēc divām nedēļām jau dodas uz upes baseinu. Mākslīgās ligzdas šajā periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem," teic I. Dubra.
Mākslīgo zivju nārsta ligzdu ievietošanu upēs, veicinot zivju dabisko nārstu, biedrība "Mēs zivīm" sadarbībā ar AS "Latvenergo" veic jau piekto gadu pēc kārtas. Tas tiek darīts, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību Latvijas upēs.
Tāpat AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros Daugavā pie Mangaļsalas šajā pavasarī veica arī lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu. Tika ielaisti 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu.
Zivju izlaišana turpināsies arī turpmākos mēnešus, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6,3 miljoni dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. Šajā pavasarī un vasaras sākumā vēl tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī – zandarti un vimbas.
