Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portāls "Aprinķis.lv" uzzināja no pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvjiem, kas šobrīd strādā pie "Rail Baltica" sliežu ceļu novietojuma galīgās versijas, vairākos novados Latvijā gan pašvaldības, gan paši iedzīvotāji sākuši veidot darba grupas, lai līdzdarbotos trašu izpētē.

Pēc "RB Latvija" pārstāvju teiktā, minētās darba grupas novados ir veids, kā integrēt iedzīvotāju intereses trases plānošanā, jo tā cilvēki tieši varēs līdzdarboties plānoto sliežu ceļu izpētē un pārliecināsies, ka tiek ievērotas visu pušu intereses. Šāda interesentu grupa, kas sadarbojas ar pētniekiem, spriežot par optimālāko Daugavas šķērsojumu, izveidojusies Ķekavas novada Daugmalē. Līdzīgas darba drupas tapušas arī Bauskā un Salacgrīvā.

"Šādas darba grupas ir ideāls formāts, lai veidotu konstruktīvu sadarbību un visu pušu iesaisti trases koridora tālākā izpētē. Ir saprotams, ka iedzīvotāju vidū, kurus varētu skart trase, ir satraukums, jo šobrīd turpinām pētīt, un nav lēmuma, kur tieši atradīsies 40–60 metru platais dzelzceļa sliežu koridors. Tāpēc līdzdarbošanās turpmākā izpētes procesā, kura rezultātā tiks noteikta precīza trases atrašanās vieta, dos konkrētākas atbildes, kā plānojums veidojas, mazinot iedzīvotāju satraukumu," sacīja Neils Balgalis, pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts.

Viņš norādīja, ka pašlaik iedzīvotājiem un vietvarām ir daudz priekšlikumu un viedokļu par trases novietojumu konkrētā novada ietvaros, tāpēc viņš aicina šādas darba grupas veidot arī citās pašvaldībās. Pēc N. Balgaļa teiktā, ir iespējami divi pilsoniskās iniciatīvas veidi: ieinteresētās puses jeb skarto zemju īpašnieki paši apvienojas un sadarbojas ar trases plānotājiem vai arī otrs veids – iedzīvotāji veido darba grupu kopā ar novada pašvaldības pārstāvjiem.

"Latvijā šī būs pirmā pieredze, kad plānošanas darbā tiek iesaistīti iedzīvotāji. Sākotnējās apspriešanas laikā saskārāmies ar Latvijas sabiedrībā jau iesakņojušos stereotipu, ka viss jau ir izlemts un rīt pa "manu sētu" brauks traktori, kas būvēs dzelzceļu. Jāuzsver, ka esam uzrunājuši sabiedrību piecus gadus pirms "Rail Baltica" būvniecības sākuma: tas ir pietiekams laiks viedokļu, priekšlikumu izteikšanai un uzklausīšanai, kā arī izsvērtu lēmumu pieņemšanai. Esošā lielā aktivitāte liecina par Latvijas sabiedrības pilsonisko briedumu un izpratni, ko nozīmē sadarbība, veidojot nozīmīgas transporta būves, kuras kalpos mums un nākamajām paaudzēm," teic N. Balgalis.

Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām.

Kā šobrīd oficiālā vēstulē informēti projekta īstenotāji, desmit pašvaldības visā Latvijā piedāvātos divus sliežu ceļu variantus un ievadu Rīgā atbalsta. Neitrāla attieksme pret sliežu ceļu risinājumiem ir Baldonē un Sējā, savukārt kategoriski pret piedāvāto maršrutu iestājas Ķekavas un Mārupes pašvaldība.

Plānots, ka līdz šā gada rudenim turpināsies "Rail Baltica" projekta izpēte, pašvaldībās tiks izstrādāti lokālplānojumi, tiks veidoti tehniskie risinājumi (pārvadi, divlīmeņu autoceļu un "veco" sliežu ceļu šķērsojumi, zvēru pārejas, energoapgādes risinājumi u. c.). Savukārt šā gada septembrī, oktobrī lokālplānojuma projekti jeb "Rail Baltica" sliežu ceļu galīgais variants 15 pašvaldībās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs tiks pārrunāts vēlreiz.

Iepriekš veiktās izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

Iepriekš:

"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret