02.04.2015 09:25

No Inčukalna dīķiem līdz šim izsmelts 24 000 tonnu gudrona

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
No Inčukalna dīķiem līdz šim izsmelts 24 000 tonnu gudrona Einārs Binders

Inčukalnā no sērskābā gudrona dīķiem līdz marta vidum izsmelts 24 000 tonnu šīs ķīmiskās vielas, pastāstīja uzņēmuma SIA "Skonto būve" pārstāve Ilga Sokolova.

Viņa uzsvēra, ka gudrona dīķu sanācija norit saskaņā ar darbu izpildes grafiku un darbi joprojām notiek divās maiņās. Patlaban notiek sērskābā gudrona pārstrāde, piesārņotā ūdens pārstrāde un nepieciešamā projektēšana un izpēte.

Līdz marta vidum no dīķiem izsmelts 24 000 tonnu no kopējā apjoma, kas ir aptuveni 30 200 tonnu. Viss izsmeltais materiāls jau ir pārstrādāts, bet uz Vāciju utilizācijai ir izvests aptuveni 10 000 tonnu.

Uzņēmums norāda, ka līdz gada beigām izdosies izsmelt atlikušo gudrona apjomu.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā dažādu iemeslu dēļ aizkavējās sanācijas darbi. Aizkavēšanos radīja arī būvlaukuma pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšana, pēc tam arī bija problēmas ar papildu finansējumu, kas tika pieprasīts darbu turpināšanai. Lai darbus pabeigtu laikā, tika nolemts strādāt divās maiņās.

Projekts ir jānoslēdz šā gada rudenī.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts sastāv no divu objektu – dienvidu un ziemeļu sērskābā gudrona dīķa – būvniecības/sanācijas. Abos dīķos gudrona piesārņojums jau sasniedzis 70 līdz 90 metru dziļumu. Šis ir viens no izmantojamo tehnoloģiju ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā.

20. gadsimta 50.–80. gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons – ražošanas atkritumi, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20. gadsimta 70. gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk – dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Iepriekš:
Reportāža: Gudrona dīķi paliks pagātnē
Inčukalna sērskābais gudrons, ekoloģija un politika