Novados iebildes dažādas
15. martā, noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, projekta īstenotāji noskaidrojuši, ka desmit pašvaldības visā Latvijā piedāvātos divus sliežu ceļu variantus un ievadu Rīgā atbalsta. Neitrāla attieksme pret sliežu ceļu risinājumiem ir Baldonē un Sējā, savukārt kategoriski pret piedāvāto maršrutu iestājas Ķekavas un Mārupes pašvaldības, otrdien preses konferencē žurnālistiem sacīja pilnsabiedrības "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Viņš norādīja – ņemot vērā, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmes apmeklēja vairāki simti iedzīvotāju katrā novadā, secināms, ka interese par projektu ir ļoti liela. Turklāt četru nedēļu garumā iedzīvotāji ne vien apmeklēja pašas sanāksmes novada kultūras namos, bet arī aktīvi sūtīja vēstules un zvanīja, uzdodot jautājumus un izsakot priekšlikums.
Kopumā līdz šīs nedēļas sakumam no iedzīvotājiem tika saņemtas 333 vēstules, 240 zvani un 516 e-pasti. Jāatzīst, ka visvairāk neskaidrību, jautājumu un ierosinājumu bija Rīgā dzīvojošajiem ļaudīm. Tomēr arī vairāki Pierīgas novadu cilvēki Salaspilī, Baldonē, Sējā, Ķekavā un Stopiņos gan rakstiski, gan telefoniski pauduši savas domas par "Rail Baltica" projektu. Salīdzinājumā ar citām pašvaldībām visai maz priekšlikumu un ierosinājumu iniciējuši mārupieši, ropažnieki un Inčukalna novada iedzīvotāji.
Projekta īstenotāji norāda, ka, pirmkārt, iedzīvotāji interesējušies par to, vai tiks skarti īpašumi un kādas būs kompensācijas. Otrkārt, satraukumu raisīja dažādi ar vidi saistīti jautājumi, piemēram, par vilciena radītajiem trokšņiem un to, vai sliežu dēļ netiks sagandēts ainaviskais skats aiz loga, traucēts videi un dzīvniekiem. Treškārt, tika jautāts par dažādiem tehniskiem risinājumiem.
Projekta īstenotāji norādīja, ka Sējas novadā kāds iedzīvotājs rosinājis sliežu ceļu novietojumu pavirzīt tālāk no sava īpašuma "tuvāk kaimiņu sētai". Tāpat no kāda novadnieka saņemts arī priekšlikums, ka būtu nepieciešams mainīt "Natura 2000" teritoriju regulējumu, lai atrastu veidu, kā novirzīt "Rail Baltica" trasi mežu teritorijās, neskarot cilvēku īpašumus un laukus.
Bet Ķekavas un Mārupes novada pašvaldības aktīvi iestājas pret plānoto atzara izbūvi uz lidostu, rosinot savienojumu ar Rīgu veidot no ziemeļu puses.
"Ķekavas novadā iedzīvotāji rosina veidot citādu Daugavas šķērsojumu. Tāpat nebūt ne visi iedzīvotāji iestājas pret trases novietojumu. Atsevišķas indivīdu grupas Daugmalē, kuru īpašumus šķērsos sliežu ceļi, saprot, ka, lai panāktu labāku trases novietojumu, tas ir kopīgi arī jāveido, nevis jānoraida," sacīja N. Balgalis.
Savukārt Inčukalna novadā cilvēki uztraucas, vai sliežu ceļu būvniecības dēļ neizplatīsies piesārņojums no Inčukalna gudrona dīķiem. Tāpat arī Baldonē iedzīvotāji satraucās, ka sliežu ceļi iet tuvu radioaktīvo atkritumu glabātavai "Radons", un tamdēļ avārijas situācijās varētu ciest atkritumu glabātava. Tomēr projekta īstenotāji norāda, ka turpmākajos mēnešos "Rail Baltica" sliežu ceļu ietekme uz šīm bīstamajām būvēm tiks pētīta un vērtēta.
Vienlaikus Baldones iedzīvotāji arī lūguši sliežu ceļus pavirzīt tālāk no dārzkopības kooperatīva "Misas lauki".
Apzinās skartos īpašumus un domās par kompensācijām
Kā skaidro "RB Latvija" pārstāvji, plānots, ka trases galīgā versija tiks izstrādāta līdz šā gada beigām. Bet līdz septembrim, kad notiks otrā sabiedriskās apspriešanas kārta, tiks izstrādāts pavisam precīzs sliežu ceļu variantu novietojums. Tad būs arī zināms, kurus tieši īpašumus trase skars.
Tāpat līdz rudenim lokālplānojuma un ietekmes uz vidi novērtējumu izstrādē tiks ņemti vērā visi izteiktie iedzīvotāju, uzņēmēju un organizāciju priekšlikumi. Turklāt gan vides speciālisti, gan tehniskie speciālisti dosies trasi izpētīt dabā.
"Jau šopavasar brauksim uz konkrētām vietām trasi apskatīt. Ieradīsimies arī pie skarto privātīpašumu īpašniekiem, lai stāstītu un vienotos par optimālāko trases novietojumu. Iedzīvotāji ir mūsu klienti, un mums ir svarīgi ar viņiem runāt, lai līdz rudenim panāktu labāko risinājumu," sacīja N. Balgalis.
Savukārt, runājot par kompensācijām, kas uztrauc ne vienu vien Pierīgas iedzīvotāju, projekta virzītāji norāda, ka sabiedriskās apspriešanas procesā apzināti daudzi dažādi gadījumi, kad tās būtu nepieciešams maksāt. Iedzīvotāji vēlas atlīdzību ne vien par īpašumu zaudēšanu, bet arī kompensāciju par to, ka trase īpašumus šķērsos vai sadalīs, tāpat prasīts arī atlīdzināt saimnieciskos zaudējumus.
"RB Latvija" pārstāvji norāda, ka visi gadījumi, kad cilvēki ir lūguši kompensēt materiālos vai morālos zaudējumus, tiks apkopoti un nodoti izvērtēšanai Satiksmes ministrijai. Savukārt tā ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, sadarbojoties ar citām ministrijām, strādās pie kompensāciju sistēmas pilnveidošanas. Tas nozīmē, ka ministrijai būs jāizšķiras, vai maksāt materiālo atlīdzību ne tikai tiem zemju un māju īpašniekiem, kuriem nāksies sliežu dēļ īpašumus zaudēt, bet arī tiem, kuru īpašumi tiks skarti.
"Pašlaik koridors, kurā var bīdīt trases novietojumu uz vienu vai otru pusi, ir 300 metru plats. Līdz šā gada beigām ceram nonākt pie viena 40–60 metru plata trases varianta. Tieši pamatojoties uz minētā platuma joslu, tiks izveidots precīzs saraksts ar īpašumiem, kurus būs nepieciešams atsavināt," norādīja N. Balgalis.