Trešdien notikušo "Rail Baltica" sabiedrisko apspriešanu apmeklēja ap 100 cilvēku. Iedzīvotāji visvairāk interesējās par projekta ietekmi uz vidi - trokšņiem un vibrācijām, ko radīs dzelzceļš. Tāpat viņiem bija jautājumi arī par trases izvietojumu.
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vakar apspriešanā izteica priekšlikumu Garkalnē plānoto dzelzceļa posmu novirzīt vairāk uz Ropažu pusi, jo tur esot mazāk apdzīvotu vietu. "Rail Baltica" projektētāji solījuši izvērtēt šādu iespēju.
Kopumā Garkalnes novada iedzīvotājiem nav būtisku iebildumu pret projektu, jo trases posms, kas skars novadu, esot salīdzinoši nenozīmīgs, pastāstīja domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs. Arī sabiedriskās apspriešanas sapulce noritējusi salīdzinoši mierīgā garā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Kā ziņots, vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, iebilst un pauž neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu.
Ar sapulci Garkalnes novadā noslēdzas "Rail Baltica" sākotnējās sabiedriskās apspriešanas posms.