Uz sabiedrisko apspriešanu par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izvietojumu Ropažu novadā bija sanākuši gan ziņkārīgie, gan pašvaldības pārstāvji, gan arī tie iedzīvotāji, kuru īpašumus skars modernā dzelzceļa līnija. Kopumā sanāksmi apmeklēja mazliet vairāk par simts iedzīvotājiem, portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ropažu novada pašvaldības pārstāve Inga Koleča.
Viņa atklāja, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmē cilvēki skaļas pretenzijas pret projektu necēla, jo gan pašvaldība, gan iedzīvotāji ir samierinājušies, ka "Rail Baltica" trase šķērsos novada teritoriju. Kopumā varētu teikt, ka aptuveni puses iedzīvotāju "Rail Baltica" projektu atbalsta, bet puse pret to izturas rezervēti, bažījoties, ka dzelzceļa trase varētu kaitēt dabai.
Pēc I. Kolečas stāstītā, iedzīvotāji galvenokārt uzdevuši dažādus ar vidi saistītus jautājumus. Cilvēki satraucas par to, kā plānotā ātrgaitas vilcienu satiksme ietekmēs novada teritorijā mītošo dzīvnieku un putnu sugas.
"Vietējie vides aizsardzības kluba pārstāvji un citi aktīvisti pat bija sagatavojuši prezentāciju un projekta īstenotājiem rādīja, kuras dzīvnieku un putnu sugas varētu tikt apdraudētās "Rail Baltica" dēļ. Īpaši liels satraukums bija par zaļās vārnas un pupuķu populāciju. Taču projekta virzītāji iedzīvotāju bažas kliedēja, norādot, ka jau tagad Garkalnes apkaimē pie putnu ligzdošanas vietām skaļi braucošais vilciens vārnām netraucē," atstāstīja Ropažu novada pašvaldības pārstāve.
Vienlaikus ropažnieki esot raizējušies par to, vai dzīvniekiem tiks izbūvētas speciālas pārejas, lai netraucētu to migrāciju. Uz to projekta īstenotāji esot atbildējuši, ka mednieki un citi vides draugi ir aicināti sniegt informāciju par dzīvnieku iecienītākajām migrācijas vietām, lai tas tiktu ņemts vērā.
Tāpat iedzīvotāji interesējās, vai pašvaldības ceļi dzelzceļa būvniecības procesā netiks izdangāti un vai pēc tam tie tiks savesti kārtībā. Savukārt lauksaimniekus uztrauca tas, vai dzelzceļa šķērsojuma vietas būs pietiekami platas, lai pa tām varētu izbraukt arī ar lauksaimniecības tehniku.
Savukārt pašvaldības pārstāvjus visvairāk interesējis tas, vai tiks izbūvēts dzelzceļa līnijas šķērsojums starp diviem novada ciemiem Silakrogu un Muceniekiem, jo dzelzceļa sliedes šīs apdzīvotās vietas nošķirs vienu no otra.
"Nākotnē pašvaldība bija plānojusi starp Muceniekiem un Silakrogu esošo meža ceļu noasfaltēt, jo to aktīvi izmanto gan velosipēdisti, gan sēņotāji, gan citi iedzīvotāji, tāpēc dzelzceļa pāreja noteikti būtu iekļaujama projektā. Taču kopumā pašvaldības attieksme pret "Rail Baltica" projektu ir racionāla. Turklāt ļoti tālā nākotnē Muceniekos, kur ir neattīstīta industriālā teritorija, varētu tikt izveidota reģionālā pietura, un tas būtu liels ieguvums gan uzņēmējiem, gan vietējiem iedzīvotājiem," norādīja I. Koleča.
Kā zināms, divu nedēļu garumā notika visu 15 dzelzceļa līnijas plānotās trases skarto pašvaldību iedzīvotāju uzklausīšana. Šodien, 11. martā, Garkalnē notiks pēdējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme par "Rail Baltica" projektu.
Iepriekš veiktā izpētes rezultātā noteikts, ka "Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.
Iepriekš:
Inčukalnā pret Rail Baltica projektu neiebilst, tomēr raizējas par dabu
FOTO: Ķekavieši skeptiski par "Rail Baltica" izbūvi cauri novadam, nesaskata ieguvumus
Mārupe ir gatava cīnīties pret "Rail Baltica" atzara izbūvi, iedzīvotāji sākuši vākt parakstus
Pirmās "Rail Baltica" sliežu ceļa sabiedriskās apspriešanas pulcē simtiem cilvēku