13.05.2012 08:31

Salaspilī pulcējas stādaudzētāji (papildināta fotogalerija)

Autors  Karina Bērziņa
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Salaspilī pulcējas stādaudzētāji (papildināta fotogalerija) Karina Bērziņa

Dzīva rosība 12. maijā valdīja Saslaspilī Nacionālajā Botāniskajā dārzā, kur uz kārtējo gadatirgu pulcējās stādaudzētāji.

Gadatirgus sauklis "Un būs tavā dārzā tas, kā nav kaimiņam" pilnībā attaisnojas, jo šeit varēja atrast daudz neredzētu un retu augu. "Es tirgoju rožu stādus, man ir izdevies saglabāt vecās rožu šķirnes – leģendāro "Pēru Gintu", balto kupenu "Schneewittchen" un citus rožu stādus, kādi mūsdienās ir vien retajam. Padomju laikos potējām tūkstošiem rožu, tagad ir grūtāk ar realizāciju, tirgojamies gadatirgū un internetā," stāsta Mudīte Burtniece no Beberbeķiem.

Sargs tavam dārzam

Tur, kur ir dārzs, vajadzīgs arī krietns sargs – kāds jauks suņuks, un tos piedāvāja dzīvnieku patversme "Ulubele". Stendā visu dienu tika mīļoti divi astoņus mēnešus jauni suņabērni, pa tirgu staigāja cilvēka auguma lelle sunītis Ullu, kas aicināja gadatirgus viesus un dalībniekus iepazīties ar abiem jaukumiņiem un atrast savu mājas mīluli starp patversmes suņiem.

Suņumeitiņa no stenda devās uz jaunajām mājām Siguldā, kur viņu gaida vēl trīs suņuki. Vēl vairāki cilvēki devās uz patversmi, daudzi zvanīja uz ziedojumu tālruni, arī patversmes ziedojumu kaste pamazām pildījās, bet bērni nāca tieši pie sunīša Ullu un meta naudu viņa groziņā.

"Cilvēki ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti, nāk pie stenda, taujā par adopcijas iespējām, esmu ļoti pateicīga Nacionālajam Botāniskajam dārzam un personīgi tā direktoram Andrejam Svilānam par iespēju piedalīties šajā gadatirgū," teic dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Zanda Radziņa.

Patversmes pārstāvji dodas uz lielajiem gadatirgiem, jo tur pulcējas lauku cilvēki, un tā ir lielo suņu vienīgā cerība tikt pie labiem saimniekiem, jo pilsētas dzīvoklis nav piemērots lieliem suņiem, taču divas trešdaļas no patversmē esošajiem suņiem ir liela auguma. Tiesa, nācās saskarties arī ar cilvēku bezatbildību – kāds vīrietis gribēja paņemt suni uz pāris gadiem un tad atkal atvest atpakaļ uz patversmi gluži kā rotaļlietu. Z. Radziņa paskaidroja, ka suni šim cilvēkam nedos un brīdinās arī pārējos patversmes darbiniekus par tamlīdzīgām situācijām.

Medus neiet, bet desa topā

"Es šodien tirgoju aktinīdijas, kuras tautā sauc par ziemeļu kivi, man ir arī zelta lietus, Japāņas ceriņi, rododendri un dārza acālijas," stāsta Leontīns no Laidu pagasta.

Uz gadatirgu bija atvests arī Daugmales Jāņa medus un citi biškopības produkti, taču šoreiz medum nebija tik liela piekrišana, jo Salaspilī vairāk bija pulcējušies biškopji.

Toties topā šoreiz bija desas, speķis un siers, turklāt šo produktu pat nepietika visiem kārotājiem.

Trīnīšu piparkūkas

"Gandrīz 30 gadus cepu piparkūkas. Man piedzima meitiņas – trīnītes, un drīz pēc tam nomira vīrs. Strādāju par medmāsu un, lai varētu savilkt kopā galus, sāku cept piparkūkas. Padomju laikos jau uz tādiem bezstrādes ienākumiem skatījās šķībi, tāpat uz gadatirgiem braucu, bet sava iztikšana bija. Arī meitas apguva šo mākslu, un nu mums ir ģimenes uzņēmums – viena, cep, otra rotā, trešā saiņo, bet es tirgoju," stāsta Skaidrīte Bētiņa.

No Igaunijas uz gadatirgu bija atceļojušas vīnogas un Clematis, bet no Lietuvas – zemeņavene – dīvains augs, kura augļi pēc izskata atgādina aveni, ir tikpat lieli kā zemenes, bet garša kā abām šīm ogām kopā.

Puķes vairo labestību

Gadatirgu apmeklēja arī Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, liels dārzu fans, kurš izveidojis burvīgu dārzu Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera teritorijā. "Bērnībā domāju, ka puķes ir Dieva acis, ar kurām Viņš raugās pasaulē. "Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām." (Mat. 6:26) Taču cilvēkam nav laika apstāties savā ikdienas skrējienā, viņam nekad nav gana. Es uzskatu, ka ikvienam cilvēkam vajadzētu rūpēties par kādu augu, kaut vai nelielu stādiņu puķupodā, tas vairo labestību. Kāds no krievu klasiķiem teica, ka katram cilvēkam ir jāiestāda vismaz viens koks. Vai spējat iedomāties, cik zaļa un skaista būtu mūsu pasaule," jautā priesteris, kam pašam pamazām krājas stādiņi, gar tirgotāju rindām ejot.

Jautāts, vai paša dārzā ir kāds retums, metropolīts pieticīgi atbild, ka esot vien amatieris, ka viņam patīk visi ziedi, jo tie ir Dieva radīti, un cilvēks nespēj radīt neko jaunu, vien pārveidot Viņa radīto.

"Esmu ļoti apmierināts ar gadatirgu – laiks ir labs, lietus nelīst, ir daudz apmeklētāju, visi labā omā. Ja cilvēki vairāk laika pavadītu dārzā, rūpētos par ziediem, mums būtu daudz labestīgāka un veselīgāka sabiedrība," uzskata A. Svilāns.

Gadatirgu apmeklēja arī Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, liels dārzu fans, kurš izveidojis burvīgu dārzu Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera teritorijā.Gadatirgu apmeklēja arī Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, liels dārzu fans, kurš izveidojis burvīgu dārzu Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera teritorijā.

Gadatirgu apmeklēja arī Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, liels dārzu fans, kurš izveidojis burvīgu dārzu Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera teritorijā.