Taču nojaušu, ka plānošanas periods līdz 2020. gadam būs paskarbs daudziem Latvijas novadiem, jo redzu virzību uz to, ka valstī būs 21 attīstības centrs."
– Ko jaunu Sējas novadam atnesis 2015. gads?
– Sējas novads ar aptuveni 2400 iedzīvotāju šogad atkal ir atgriezies starp tā sauktajiem donoriem, kas iemaksā naudu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tur esam bijuši vienmēr, izņemot pagājušo gadu, kad bijām tādā kā "pelēkajā zonā". Tās solidārā maksājuma summas jau nav lielas – apmēram 13 tūkstoši eiro, bet mēs fondā iemaksājam tikpat cik, piemēram, daudz lielākā Jelgavas pašvaldība.
Taču viena lieta ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, bet pie mums salīdzinoši ievērojamas teritorijas aizņem valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" īpašumā esošie meži. Apsaimniekojamās platības, kurās notiek saimnieciskā darbība jeb mežu ciršana un kuras tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, samazinās. Tā vietā nāk jaunaudzes, kas līdz 40 gadu vecumam ar nodokli netiek apliktas. Tāpēc, piemēram, ja ap 2008. gadu VAS "Latvijas Valsts meži" pašvaldībai nodokļos samaksāja aptuveni 28 tūkstošus eiro, šobrīd tie ir tikai kādi seši tūkstoši eiro.
Šādus noteikumus savulaik panāca privātie mežu apsaimniekotāji, bet rezultātā pašvaldība neiegūst vidēji pat vienu eiro no hektāra meža, kas atrodas novadā. Ideāli būtu, ja mēs saņemtu vidēji piecus vai sešus eiro par hektāru. Tad mums vismaz būtu nauda, ko investēt ceļos, kas ved uz mežu. Tas būtu tikai godīgi.
– Vai izmaiņas budžetā radīs arī minimālās algas celšana?
– Kopā ar izglītības un kultūras iestādēm mums ir 120 pašvaldības algotu darbinieku. Viņu darba samaksa nebija ļoti augsta, taču minimālās algas bija tikai nedaudziem. Patiesībā es tikai priecājos, ka minimālā alga ir pacelta, jo – uz cik gan lielu pensiju var cerēt zemo algu saņēmēji, pat tad, ja viņi pēdējos 20 gadus godīgi ir maksājuši nodokļus?
Ja par sociālajām izmaksām, tad novadā sociālos pabalstus saņem pavisam neliels skaits cilvēku, lai gan šādām vajadzībām tiek tērēti pieci procenti no 2,3 miljonu eiro budžeta. Vēl 2012. gadā mums bija kādi 30 tā sauktie simtlatnieki, bet pērn vairs nebija neviena, kas vēlētos aizpildīt piešķirtās astoņas vietas.
– Ir politiķi, kas atgādina, ka Pierīgas novadi pamatā pārtiek no to cilvēku nodokļiem, kuri strādā Rīgā, bet nodokļus maksā savā dzīvesvietā un savas darbavietas nemaz necenšas radīt. Vai Sējas novads šajā ziņā būtu izņēmums?
– Protams, daudziem mūsu iedzīvotājiem izsenis darbavieta ir Rīgā. No Sējas līdz Rīgas centram ir 45 kilometri, bet līdz Juglai labā laikā – tikai 20 minūšu brauciens. Un tad jāskatās, kurā vietā Rīgā ir darbavieta, – vai tas ir ekonomiski izdevīgi, vai nav jāzaudē pārāk daudz laika transporta sastrēgumos.
Ja par nodokļiem, tad 1,3 miljoni eiro tiek iekasēti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un aptuveni 200 tūkstoši – no nekustamā īpašumu nodokļa. Savukārt, runājot par darbavietu radīšanu novadā, jaunajā finansēšanas periodā varēsim palīdzēt kādam zemniekam, ja viņš gribēs sākt nodarboties ar saimniekošanu. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta projektu naudu, būs iespējams uzbūvēt līdz saimniecībai ceļu bez asfalta seguma. Bet tur jāskatās, vai cilvēkam ir tikai ideja iznomāt zemi vai tiešām sākt nopietni kaut ko ražot.
No otras puses, nav lielu cerību sagaidīt nopietnu investoru, kurš uzsāks ražošanu, ja uz vietas nepietiek darbaspēka. Lai, piemēram, atvērtu kokapstrādes uzņēmumu, pašvaldībai būtu pagrūti viņam palīdzēt atrast 20 vai 30 strādniekus.
Cik zinu, darbiniekus visu laiku meklē mulčas ražotne. Lielfermā slaucējas vairs nav vajadzīgas, jo cilvēku vietā govis tagad slauc robots.
– Pagājušajā gadā Sējas novads daudz tika pieminēts, runājot par Murjāņu sporta ģimnāzijas neskaidro nākotni.
Murjāņu sporta ģimnāzija mums pērn tiešām atnesa vairāk atpazīstamības nekā, piemēram, Sējas ozols, kas ir arī novada ģerbonī. Domājot par komunālajiem jautājumiem, par mums atcerējās pat Izglītības un zinātnes ministrijā, pie viena pajautājot, vai novads nevēlas šo skolu sev.
Attiecībā uz Murjāņu sporta ģimnāziju – man tagad izskatās, ka visas agrāko gadu kaislības bijušas saistītas ar skolas vadību. Naudas ziņā valsts neko īpaši daudz vairāk kā citus gadus sporta ģimnāzijai neuzdāvināja, bet tagad, kad ir jauna direktore, skolā notiek remonti un neviens darbinieks ar nodurtu galvu neziņā par savu nākotni nestaigā. Protams, tur nestrādā tikai Sējas novadā deklarētie cilvēki.
Mūsu rūpju lokā ir nonākušas arī dzīvojamās mājas, kurās mīt Murjāņu sporta skolas darbinieki. Kopīgi jārisina jautājumi, kas saistīti ar ūdensapgādi un kanalizāciju. Turklāt šo namu iedzīvotāji ir ļoti aktīvi un saprot, ka par kopīpašumu pašiem vien ir jāgādā. Citviet novadā – Lojā un Pabažos – daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji no viņiem varētu pamācīties, kā to labāk darīt.
– Gan pašvaldībās, gan uzņēmēju vidē ir neapmierinātība ar to, ka iepirkumu konkursos drīkst uzvarēt tikai lētākais piedāvājums, kas ne vienmēr ir labākais. Kāda ir jūsu pieredze?
– Pērn renovējām pašvaldības namu, un Sējas pamatskola tika pie darbmācības stundām piemērotas ēkas. Uzvarēja lētākais piedāvājums, bet darbs tika paveikts labi.
Es pats iepirkumu komisijas darbā principā nepiedalos. Varu tikai piebilst, ka tad, ja mēs gribam, lai iepirkumu likums ir godīgs pret visiem, kuri piedalās iepirkumā, viena lieta ir noskaidrot, vai visi nodokļi ir nomaksāti, bet vajag arī skaidri paprasīt, piemēram, cik cilvēku tiks nodarbināti, cik tiks tērēts darba algām. Vienu gan varu piebilst, ka mums nav bijis lielu, miljoniem vērtu projektu un līdz ar to konkursu apstrīdēšanu.
Šogad esam izsludinājuši konkursu tehniskā projekta izstrādei Lojas kultūras nama kapitālajam remontam. Tā ir 1956. gadā celta ēka ar zāli, kurā ir ļoti laba akustika. Ja neizdosies šogad, centīsimies to izdarīt nākamgad. Pabažos ir tāda, sacīsim, pusceļa māja, kas jāsakārto, pārvēršot to par sociālo māju ar maziem dzīvoklīšiem.
– Kā Sējā sadzīvo pozīcija un opozīcija?
– Mums ir divi saraksti, un pozīcijā ir septiņi, bet opozīcijā – divi deputāti. Taču kāda tad te mums "lielā" politika... Jārisina saimnieciskie jautājumi, un, ja opozīcijai ir saprātīgi priekšlikumi, es nekad pat neaizdomājos, ka runa varētu būt par principiālu neatbalstīšanu. Darbi ir jādara, tāpēc ļoti esmu centies, lai cilvēkiem vēlētos amatos pēkšņi neparādās kaut kādas savtīgas intereses un kāds nav gatavs sniegt pašvaldībai savus pakalpojumus.