Viens no iemesliem "melno punktu" skaita samazinājumam ir LVC veiktie satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi, piemēram, Rīgas apvedceļa Salaspils–Babīte pašā sākumā, kur kādreiz bija bīstams krustojums, tagad ir rotācijas aplis, bet uz Bauskas šosejas, pie pagrieziena uz Baložiem, uzstādīts luksofors.
Šogad tiks pabeigti tādi drošības uzlabošanas projekti kā gājēju celiņš Ulbrokā un apgaismojuma ierīkošana pie Baltezera kok¬audzētavas uz Tallinas šosejas.
Kā liecina kartes informācija, Pierīgā "melno punktu" skaits arvien krietni pārsniedz divus desmitus, jo šeit ir valstī visintensīvākā satiksme. Visvairāk to ir uz Rīgas–Bauskas ceļa no pilsētas robežas līdz Ķekavai, uz Rīgas–Ainažu ceļa Baltezera apkaimē un Ādažos, uz Rīgas–Daugavpils ceļa Salaspils tuvumā un Garkalnes novadā uz Rīgas–Siguldas ceļa divlīmeņu krustojumu rajonā.
"Melnie punkti" ir bīstamākās vietas uz valsts autoceļiem. Par tādu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā ir notikuši astoņi vai vairāk satiksmes negadījumu vai ir trīs vai vairāk bojā gājušo. Savukārt krustojums uzskatāms par "melno punktu", ja šie negadījumi notikuši 150 metru rādiusā uz katru pusi.
Laikā no 2011. līdz 2013. gadam uz valsts ceļiem konstatēti 58 "melnie punkti", savukārt no 2009. līdz 2011. gadam uz valsts autoceļiem bija 62 "melnie punkti", bet laikā no 2007. līdz 2009. gadam – 174.
Precīzu "melno punktu" sarakstu un pēdējo gadu negadījumu statistiku meklēt šeit.
