09.05.2012 13:40

Kā Līgatnes lāči jutīsies Ķekavā?

Autors  Agnese Dzene, «Rīgas Apriņķa Avīze»
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Nevar paredzēt, ar kādām jūtām Līgatnes lāčus Miku un Puiku uzņems Ķekavas novada "Mežavairogos" dzīvojošās lācenes.

Respektē elektrisko ganu

Gādājot par drošību z/s "Mežavairogi", saimniece Danuta Priede nepieļauj iespēju, ka lāči varētu izbēgt no viņu saimniecības: "Būvējot voljēru, darījām visu iespējamo, lai būtu neiespējami no tā izkļūt. Zemē iebetonējām pusotru metru dziļus pamatus. Iekšā pa perimetru likām lielās trotuāra plāksnes. Žogs ir pat augstāks, nekā būtu vajadzīgs, un tam apkārt ierīkots elektriskais gans. Pašreizējās iemītnieces, lācenes, to ļoti respektē un ne reizi nav mēģinājušas pārbaudīt žogu."

Mājas zoodārza saimnieks Mārtiņš Priede stāsta, ka lāču dzirdīšana līdz šim notikusi mazajā voljērā. "Taču, kad ieradīsies Līgatnes viesi, pirmās dienas, kamēr viņi nomierinās, gribētu paturēt lāčus iekšā, migās," viņš atklāj.

Meitenes gaida lielos puikas

Pašlaik z/s "Mežavairogi" dzīvo divas lācenes – māsas Māra un Laima. Abas ir septiņus gadus vecas un salīdzinājumā ar Līgatnes lāču puikām uzvedības ziņā ir kā bērni. "Puikas ir lielāki, vecāki, smagāki un spēcīgāki. Mūsu meitenes ir ļoti mierīgas un nosvērtas. Protams, šad tad izkaujas, bet nekad nav bijušas nopietnas traumas. Redzot mūsu lācenes, cilvēkiem rodas iespaids par Vinniju Pūku, bet ar lielu pārliecību varu pateikt, ka lācis nav Vinnijs Pūks. Pat vismiermīlīgākais dzīvnieks pilnīgi nejauši var nogalināt vislielāko un spēcīgāko cilvēku. Tāpēc varbūt pārāk nesodīsim tos, kas nošāva Madi, jo mēs tajā brīdī nebijām klāt. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka konkrētajā situācijā vajadzēja rīkoties citādāk. Es nezinu, kā bija tur, bet zinu, ko lācis var izdarīt," saka D. Priede.

Saimniece stāsta, ka "Mežavairogu" lācenes ievēro stingru disciplīnu un dienaskārtību, kuru nāksies ievērot arī Līgatnes lāčiem. "Katru dienu desmitos no rīta lācenes laižam ārā un septiņos vakarā atpakaļ migā. Tāds režīms izslēdz iespēju, ka pa nakti viņas ārā sastrādā nedarbus. Vakara stundās, kamēr lācenes iekšā, mēs varam paskatīties, kas lielajā un mazajā voljērā izdarīts, un novērst bojājumus, ja tādi ir. Mums ir iespēja dzīvniekus uz laiku izolēt. Arī barošana notiek iekšā, līdz ar to lācenei vakarā gribas ēst un viņai nākas paklausīt. Uzskatu, ka dzīvniekiem, tāpat kā maziem bērniem, ir vajadzīgs režīms. Un pie tā būs jāpierod arī Līgatnes lāčiem – nevarēs klenderēt, kur grib. Bet vecam lācim iemācīt disciplīnu varētu būt sarežģīti," spriež D. Priede.

Kopdzīves uzsākšana prasīs modrību

"Mežavairogu" voljērs ir 900 kvadrātmetru plašs, kas ir pietiekami, lai tajā dzīvotu četri vai pieci lāči. Pēc labturības noteikumiem, vienam lācim nepieciešami 200, stāsta D. Priede. Saimniecei šobrīd grūti prognozēt, kā puiši ar meitenēm varētu sadzīvot, bet "nebūs tā, ka viņi vienkārši tiks salaisti kopā un mēs skatīsimies, kas notiks. Tas būs ilgs un pamatīgs darbs, kamēr uztaustīsim, sapratīsim, kurā brīdī ko drīkst un ko nedrīkst".