Ķekavas novada pašvaldības Personāla daļas vadītāja Jana Malaha portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka personāla mainība Ķekavas pašvaldībā ir minimāla, taču labus speciālistus atrast nav viegli, jo pašvaldības darbam ir sava specifika.
Viņa arī sacīja, ka, lai gan nereti atalgojums labiem, talantīgiem speciālistiem privātajā sektorā ir krietni lielāks, Ķekavas novada mērogā pašvaldība atalgojuma ziņā spēj konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem.
Mārupes novada pašvaldības pārstāve Uva Bērziņa stāstīja, ka pašvaldībai ir grūtības atrast spēcīgus kandidātus vadošiem amatiem un bieži vien labākie kadri kandidatūru atsaka tieši mazā atalgojuma dēļ.
"Mārupes pašvaldība ir saskārusies ar to, ka labus darbiniekus nav viegli sameklēt. Gados jauniem cilvēkiem bez pieredzes ir pārāk augstas prasības, taču arī starp cilvēkiem ar pieredzi ir grūti atrast labus nozaru speciālistus. Dažkārt nākas izsludināt amatu konkursus atkārtoti," teica U. Bērziņa.
Savukārt pavisam pretēja pieredze ar labu speciālistu piesaisti vadošiem amatiem ir Ropažu novada pašvaldībā. Ropažu novada domes pārstāve Agnese Ozola klāstīja, ka šobrīd konkurss uz amata vietām pašvaldībā ir liels, un konkurence ir tieši jauno speciālistu starpā.
Viņa norādīja, ka, piemēram, pērn septembrī, kad Ropažu novada pašvaldība meklēja Attīstības daļas vadītāju, kopā tika saņemti 60 pieteikumi. Turklāt ļoti liela interese bijusi gan no Ropažu, gan kaimiņu novadu, gan Rīgas speciālistiem.
"Jā, tie kandidāti, kuriem atalgojums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, parasti atsakās. Tomēr katra situācija ir vērtējama individuāli, un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tikai atalgojuma jautājums ietekmē dažu darbinieku aizplūšanu uz privāto sektoru," sacīja Ropažu novada pašvaldības pārstāve.
Runājot par atalgojumu Latvijā kopumā, jāpiemin viena zīmīga tendence: Latvijā darbinieki ir gatavi strādāt par 17 % mazāku algu nekā Igaunijā, izpētījuši karjeras portāla "cvmarket.lv" speciālisti. Portāla apkoptā informācija liecina, ka darba meklētāji Latvijā vidēji gribētu saņemt 866 eiro pirms nodokļu nomaksas, kamēr Igaunijas darba meklētāji vēlētos saņemt 1040 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Turklāt "cvmarket.lv" pārstāve Renāte Zīverte atzīmēja, ka jautājums par algu darba intervijās ir viens no smagākajiem, jo Latvijā joprojām raksturīgs Austrumeiropas darba tirgus stereotips, ka jautājums par atalgojumu ir konfidenciāla informācija.
R. Zīvertes teikto par atalgojuma nenorādīšanas ieradumu sludinājumos portālam "Apriņķis.lv" apstiprināja arī visas aptaujātās vietvaras. Proti, neviena no iepriekš minētajām pašvaldībām atalgojuma apmēru savos sludinājumos parasti neraksta, taču to varot uzzināt jau pirms intervijas, ja vien kandidāts pajautājot.