Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņam tāda pārliecība radusies, jo Pierīgā dzīvo cilvēki, kas ikdienā dodas strādāt uz Rīgu, kur ir salīdzinoši lielas algas, un tādējādi novadam tiek nodokļi. Taču paši novadi nespēj veicināt ekonomisko attīstību. "Piemēram, Mārupē, tur taču nav nevienas lielas ražotnes," minējis Bartaševičs.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica:

Es vēlētos, lai nākamais gads būtu labāks par aizvadīto, un, manuprāt, tas nozīmē taisnīgu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pieņemšanu un, ne tikai to, ka turīgajām pašvaldībām naudu atņem, lai atdotu trūcīgākajām.

Un vēl es gribētu, lai gan Finanšu, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē, cik efektīga valstī ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma, ja ir tik daudz pašvaldību, kuras citām pašvaldībām ir finansiāli jāpabalsta, pārtikušākajām atņemot tos līdzekļus, kas kalpotu attīstībai. Par to mēs sākām runāt jau veidojot 2015. gada budžetu.

Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence:

Jaunajā gadā es labprāt uzaicinātu Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentu Bartaševiča kungu ekskursijā pa Pierīgu. Lai tad Rēzeknes mērs paskatās, cik mums ir ražojošu uzņēmumu kaut vai tikai pēc nosaukumiem vien, un redz, ka mēs neesam nekāds Pierīgas "guļamvagons".

Ja viņam būtu bijis laiks papētīt situāciju tuvāk, tad viņš, papētot, piemēram, autobusu kustību, redzētu, ka gan cilvēki no Pierīgas brauc strādāt uz Rīgu, gan to, ka to, ka rīdzinieki un citu reģionu iedzīvotāji dodas uz darbu Pierīgas uzņēmumos.

Tāpēc pats labākais, kas varētu notikt nākamajā gadā, būtu atlikt malā sakāpinātās emocijas un padomāt par jaunu finanšu izlīdzināšanas likumu.

Olaines novada doms priekšsēdētājs Andris Bergs:

Ja runa ir par "Rīgas naudu" un ražošanu, tad Olaines novads vismaz šajā ziņā ir pašpietiekams, jo mums ir lielās ražotnes – "Olainfarm" un citas, kas nodrošina pietiekamu skaitu darbavietu, un mēs par to priecājamies.

Protams, dzīve Rīgas ēnā atstāj savu iespaidu, jo, piemēram, attīstīt restorānu biznesu, mūsu pilsētā pagaidām ir bijis problemātiski, ne tikai tāpēc, ka daļu novada iedzīvotāju, kas strādā galvaspilsētā, šādi pakalpojumi Olainē īpaši nesaista.

Priecātos, ja nākamajā gadā pie mums darbu uzsāktu vēl kāds ražošanas uzņēmums, jo esam padomājuši, kā panākt pretī investoriem. Tad mūs mazāk skartu runas par "barošanos no Rīgas naudas".

Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis:

Jaunajā gadāms, protams, visi ceram uz to labāko un arī izmaiņām finanšu izlīdzināšanas likumā. Savus priekšlikumus izmaiņām jau esam sagatavojuši.

Ja Saulkrastu gada budžets pārsniedz četrus miljonus eiro, tad 464 tūkstoši eiro no tā tiek ieskaitīti pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Un mums ne vienmēr ir saprotams, kāpēc Saulkrastos, kas no iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļos iekasē pat līdz septiņām reizēm vairāk naudas nekā, piemēram, Liepājā, Rēzeknē vai Daugavpilī, neatliek līdzekļu, piemēram, Zvejniekciema kultūras nama remontam un bērnu mākslas skolas atvēršanai un daudz kam citam. Toties ir pilsētas, kuras var atļauties rīkot plašus pludmales festivālus.

Par to tad nākamajā gadā mēs gribētu tikt skaidrībā, jo atdodot daļu budžeta naudas citiem, pašu attīstības ieceres paliek pusceļā.