17.12.2014 07:43

Viedokļi pašvaldībās: Labāk darbs pabalstu vietā

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Viedokļi pašvaldībās: Labāk darbs pabalstu vietā arhīvs

Runājot ar pašvaldību darbiniekiem, nākas uzklausīt viedokli, ka, jo lielāka daļa novada budžeta naudas jātērē sociālajām vajadzībām, jo mazāk naudas paliek attīstībai.

Viena no iespējām, kā situāciju mainīt, – piedāvāt darbspējīgiem cilvēkiem nodarbošanos turpat pašvaldībā un iespēju saņemt naudu par pakalpojumu, tā palīdzot sava novada iedzīvotājiem atrisināt vai vismaz mazināt viņu sociālās problēmas.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Igoris Maļinauskas:

Pieredze liecina, ka cilvēks, kurš vairāk nekā trīs mēnešus ir saņēmis pašvaldības sociālos pabalstus, zaudē interesi par darba tirgu. Lai gan uzņēmumos trūkst ne tikai inženieru, bet arī strādnieku, kas varētu darīt nekvalificētu darbu, ļoti daudzi sociālā pabalsta saņēmēji nevēlas strādāt nedz par minimālo algu, nedz uz pusslodzi.

Atklāti to atzīst reti kurš, jo parasti cilvēki attaisnojas, ka iet uz pārrunām ar darba devēju, tikai pašu darbu neviens nepiedāvā. Un vēl jārēķinās, ka daudzi no tiem, kuri varētu iekļauties aktīvajā darba tirgū, no Latvijas ir aizbraukuši, bet daļa palikušo ir tie, kuri tiešām nevar vai negrib strādāt.

Situācija varētu mainīties, ja pašvaldības drīkstētu iesaistīties uzņēmējdarbībā un sociālos pabalstus izmaksāt tikai tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar strādāt, savukārt tiem, kuri var, vajadzētu strādāt, lai saņemtu pašvaldības sociālo pabalstu. Pretējā gadījumā bijušo "simtlatnieku" problēmu tik drīz atrisināt neizdosies.

Carnikavas novada sociālā dienesta vadītāja Daiga Landsmane:

Sociālo pabalstu saņemt nav nemaz tik vienkārši, un novadā lielākā daļa, kam tie piešķirti, ir invalīdi, pensionāri un ģimenes ar bērniem, kurās vecāki strādā par minimālo algu. Cilvēku darbspējīgā vecumā, kuri nespēj atrast savu vietu darba tirgū, bet pretendē uz sociālajiem pabalstiem, pašvaldībā nav daudz. Taču arī viņiem ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā un jārēķinās ar noteiktajām prasībām, jo tikai tad ir iespējams pretendēt uz sociālo pabalstu.

Daži sociālo pabalstu pretendenti strādā arī pagaidu sabiedriskos darbus, saņemot noteiktu atlīdzību. Protams, ne vienmēr darbs tiek veikts ar entuziasmu, jo tā veicēji nav paši čaklākie sabiedrības locekļi. Arī visas vakances ne vienmēr ir aizpildītas. Eiropas līdzekļi, kas bija paredzēti tā sauktajiem "simtlatniekiem", pamazām beidzas, bet kas nāks vietā, nav zināms.

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš:

Sociālos pabalstus novadā saņem cilvēki, kuriem tie tiešām ir nepieciešami, piemēram, daudzbērnu ģimenes. Kā jau mazā novadā, mēs savus iedzīvotājus pazīstam. Atsevišķās reizēs uz neilgu laiku, ja tas ir nepieciešams, tiek radīta sociālā darbavieta konkrētam cilvēkam.

Kā būs turpmāk, kad beigsies "simtlatnieku" programma, nav skaidrs. Pēdējā laikā tajā visas vakances tāpat aizpildītas nebija.