Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Siguldas novada pašvaldības policijas pārstāve Jūlija Timoškina, šogad tikušas saņemtas desmit sūdzības par klaiņojošām lapsām pilsētā, turklāt sūdzību skaits palielinājies tieši pēdējo nedēļu laikā. Tās manītas Leona Paegles ielā un Institūta ielā, kā arī Peldu ielā.

Lai gan cilvēki satraucas, ka paplukušā izskata lapsas varētu nodarīt ko ļaunu, satraukumam nav pamata, un tas, ka meža zvēri tiek manīti pilsētā, nav nekas neparasts, norāda dzīvnieku eksperti.

"Lapsas, tāpat kā pārējie meža zvēri un putni, ieklīst pilsētā un piederas tai, jo arī pilsēta ir dabas daļa, nevis norobežots cietoksnis. Apkārt Siguldai ir daudz mežu, līdz ar to nav nekāds brīnums, ka lapsas šad un tad tiek pamanītas. Turklāt jāņem vērā, ka tieši cilvēki ir tie, kas, ceļot pilsētas un veidojot apdzīvotas vietas, iespiežas dzīvnieku teritorijā un iekļauj mežu savā dzīves teritorijā. Ja cilvēki skaidri apzinās savas apdzīvotās teritorijas robežas, meža dzīvnieki to neapzinās," skaidro "Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi"" vadītāja Danuta Priede.

Viņa norāda, ka lapsas ir gana sociālas būtnes un ātri pierod pie cilvēkiem. Tām ir izcila pielāgošanās spēja, tādēļ tur, kur lapsas mājo, tās nejūtas ierobežotas vai traucētas un kļūst aktīvas arī dienā.

Pēc dzīvnieku ekspertes stāstītā, viens no iemesliem, kādēļ lapsas uzturas cilvēku mājokļu tuvumā, ir bagātīgi pieejamā barība, proti, meža dzīvniekiem ir vienkārši iegūt barību no pilsētā esošajiem atkritumu konteineriem vai no organisko atkritumu kaudzēm privātmāju dārzos.

Tāpat lapsas var uzturēties mājokļu tuvumā, ja, piemēram, mājas pagalmā ir krāmu kaudze, kas lapsai var kalpot par mitekli vai slēpni.

Siguldas novada pašvaldības policijas pārstāve J. Timoškina atzina, ka iedzīvotāji telefonsarunās bieži norāda uz to, ka klaiņojošās vai pieklīdušās lapsas, iespējams, ir slimas ar trakumsērgu. Tomēr šādām bažām nav pamata, jo Latvijā jau divus gadus nav konstatēts neviens trakumsērgas saslimšanas gadījums savvaļas dzīvniekiem.

"Ja klaiņojošā lapsa izskatās noplukusi (apmatojuma trūkums, kreveļaina āda, grīļīga gaita), tad tā acīmredzot ir slima ar kašķi vai kādu sēnīšu slimību. Kašķa ērcītes, kuras mitinās zem dzīvnieka ādas, novājina tā imūnsistēmu un tādējādi var izraisīt dzīvnieka mokošu nāvi. Šo ādas slimību dēļ dzīvnieks lēnām sajūk prātā, tādēļ klaiņojošām lapsām novērota neadekvāta uzvedība. Ņemot vērā to, ka sēnīšu sporas atrodas uz katra cilvēka ādas, cilvēks var saslimt ar sēnīšu slimībām novājinātas imunitātes gadījumā. Ar kašķi var saslimt jebkura cieša ķermeņa kontakta veidā, tādēļ ir ļoti svarīgi ievērot tīrību un kopt apkārtni," saka dzīvnieku eksperte D. Priede.

Viņa norāda, ja ar ādas slimību slimojoša lapsa ir uzturējusies vai nomirusi mājas teritorijā (pagalmā, šķūnī vai kur citur), tad vietu, kur šī lapsa bijusi, ir jādezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kurus var iegādāties veterinārajās aptiekās.

Pēc "Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi"" vadītājas stāstītā, lai izvairītos no lapsu klātbūtnes māju tuvumā, ir jāparūpējas par to, lai meža dzīvnieki pagalmos nevarētu atrast ne barību, ne vietu, kur paslēpties. Svarīgi ir nebarot un nepieradināt zvērus. Tāpat pilnīgi kategoriski ir aizliegta lapsu nogalināšana vai ķeršana slazdos. Savukārt tās lapsas, kas zaudējušas tramīgumu, var padzīt, radot troksni.

Siguldas pašvaldības policija klaiņojošo dzīvnieku, tostarp meža dzīvnieku izķeršanai pievērš ļoti lielu uzmanību, un šos darbus saskaņā ar līgumu nodrošina biedrība "Dzīvnieku patversme "Mežavairogi"". Ņemot vērā minēto, pašvaldības policija lūdz iedzīvotājus izvērtēt katra izsaukuma nepieciešamību un pamatotību gadījumos, kad apdzīvotā vietā tiek pamanīta lapsa. Tāpat jautājumu gadījumā pašvaldības policija aicina iedzīvotājus zvanīt "Dzīvnieku patversmei "Mežavairogi"" pa tālruni 26479144.