Tikmēr jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs sola, vērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību un panākt procesa tālāku virzību.
Līdz šim VVD bija izsludinājis divus iepirkumus sanācijas projekta īstenošanai, taču abos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju AS "BAO". Tas noticis pēc otra konkursa pretendenta - SIA "VentEko" - sūdzības izskatīšanas, to, kādēļ neizdosies īstenot izgāztuves likvidāciju līdz 2015. gada 1.aprīlim, aģentūrai LETA skaidroja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Viņa sacīja, ka konkursa pārsūdzību izskatīšanas dēļ sanācijas darbus nav bijis iespējams sākt noteiktajā laikā, līdz ar to arī to pabeigšana būtiski aizkavētos. Tāpēc arī Iepirkumu uzraudzības birojs šoruden nolēma pārtraukt pēdējo iepirkuma procedūru, jo darbus nebūtu iespējams pabeigt noteiktajā termiņā.
Kā skaidroja Ņikitina, projekta īstenošana nenotiek vairāku iemeslu dēļ un iepirkuma process ir tikai viens no tiem. Projekta īstenošanu ietekmējusi arī atbildīgo darbinieku maiņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) - šī iemesla dēļ VVD tika ieteikts nogaidīt ar projekta īstenošanu. Kā prioritārais projekts tika noteikts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Turklāt VVD Olaines sanācijas projektu pārņēmis bez papildu finansējuma, kas nozīmē, ka līdz šim viss darīts ar esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzskata, ka VVD saistībā ar sanācijas projekta īstenošanu ir darījis visu iespējamo un pēc labākās sirdsapziņas. "Publiskajā telpā valda pārlieku sakāpināts viedoklis par radušos situāciju. Nav jāmeklē vainīgie, arī dienests to nedarīs. Projektā bija iesaistītas vairākas atbildīgās iestādes, kā arī šo iestāžu esošās un bijušās amatpersonas," viņa piebilda. Koļegova ir pārliecināta, ka projektam tomēr būs pozitīvs iznākums, un tāpēc aicina sabiedrību to arī sagaidīt.
Bet tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir neapmierināts, ka šis jautājums trīs gadu laikā tā arī nav atrisināts, aģentūru LETA informēja VARAM. Viņš sola, ka tiks izvērtētas pieļautās kļūdas, kā arī iesaistīto amatpersonu atbildība.
Pēc šonedēļ notikušās Olaines pašvaldības un VARAM pārstāvju tikšanās Olaines novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Bergs portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka abas puses vienojušās, ka izgāztuves sanācijas projekta realizācija netiks norakstīta, bet tiks intensīvi strādāts, lai šo projektu tomēr pagūtu realizēt par Eiropas Savienības atvēlēto naudu.
"Galvenais secinājums pēc pārrunām ir tāds, ka mēs necenšamies teikt, ka neko nevar paspēt, bet darām visu, lai šis projekts tiktu realizēts, apgūstot arī šim mērķim atvēlēto finansējumu no Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda, kas noslēgsies nākamā gada beigās," sēdē pārrunāto atstāstīja A. Bergs. "Pēc tikšanās palika iespaids, ka ministrija mūs ir uzklausījusi, apņēmusies šo lietu saglābt un sapratusi, ka šīs projekts nav tikai Olaines, bet visas valsts problēma."
Sīkāk neko par nākamajiem soļiem, kā plānots šo projektu realizēt, A. Bergs gan pagaidām nevēlējās stāstīt, vienīgi viņš minēja, ka vēlreiz tiek vērtēts Eiropas vides ekspertu institūcijas JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) atzinums, ka projekta tehniskajā specifikācijā pieļautas būtiskas kļūdas. Tāpat viņš sacīja, ka tuvāko divu mēnešu laikā vajadzētu veikt arī atkārtotu izpēti.
Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projektam bija paredzēts atvēlēt 6,74 miljonus eiro. Par šo naudu bija paredzēta atkritumu izgāztuves būvju, inženiertehnisko konstrukciju demontāža un pēcsanācijas monitoringa sistēmas izveide. Sistēma paredzētu gruntsūdeņu piesārņojuma kontroles sistēmas ierīkošanu, virszemes ūdeņu kontroles sistēmas izveidošanu un likvidēto dziļurbumu kontroles sistēmas izveidošanu. Tāpat bija paredzēts, ka būs jārenovē meliorācijas sistēma un jāveic teritorijas rekultivēšanas un līdzināšanas darbi.
Rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi no 1973.gada līdz 1980.gadam tika vesti uz izgāztuvi četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, īpaši aizsargājama dabas objekta Cenu tīreļa dienvidaustrumos. Šķidros toksiskos atkritumus pārsvarā veido amonija hlorīds, piridīns, butanols, izopopanols, nātrija acetāts un arī izbrāķētā ķīmiskās rūpniecības produkcija. Sliktās hidroizolācijas dēļ toksiskie atkritumi iefiltrējās caur smiltīm gruntsūdeņos, kur toksisko vielu koncentrācijas pārsniedza pieļaujamās normas tūkstošiem reižu.
Piesārņojums ar gruntsūdeņu plūsmu migrē austrumu virzienā ar ātrumu 40-60 metri gadā, un šobrīd tā kodols atrodas ārpus zemesgabala "Ekolauks" kadastra robežām.
Iepriekš:
Olaines mērs: Bīstamo atkritumu izgāztuves likvidācijas liktenis nav bezcerīgs