08.10.2014 07:26

Inčukalnieši no ugunsnelaimēm var justies pasargāti – par to gādā vietējie brīvprātīgie ugunsdzēsēji

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Inčukalna BUB dibinātāji Andrejs Asītis (pirmajā rindā no labās), Jānis Liepiņš, Rihards Keišs, Raimonds Ošiņš un Emīls Ozoliņš kopā ar bērnu nometnes dalībniekiem. Inčukalna BUB dibinātāji Andrejs Asītis (pirmajā rindā no labās), Jānis Liepiņš, Rihards Keišs, Raimonds Ošiņš un Emīls Ozoliņš kopā ar bērnu nometnes dalībniekiem. Inčukalna BUB arhīvs

Kurš gan puika bērnībā nav sapņojis kļūt par ugunsdzēsēju un traukties pa ceļu sarkanā mašīnā, bākugunīm mirgojot, lai laikus paspētu uz cīņu ar "sarkano gaili".

Ar laiku sapņi mainās, bet Inčukalnā vairāki vietējie puiši pirms pusotra gada sanāca kopā un nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

Pirmās brīvvalsts laikā Inčukalnā bijusi pašiem sava Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība (BUB), tāpēc finanšu konsultants Jānis Liepiņš, students Rihards Keišs un mežu darbinieks Andrejs Asītis nolēma, ka šāda biedrība Inčukalnā būtu vajadzīga arī šobrīd. Ideja radusies no Vācijā un Austrijā redzētā. Tagad Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, kas dibināta 2013. gada 31. martā, darbojas 16 cilvēki, kuri ikdienā dara katrs savu darbu, bet viņus visus vieno interese par ugunsdrošību novadā. "Mūsu brīvais laiks jūsu drošībai," skan vietējā BUB devīze.

Pamatojot nepieciešamību Inčukalnā veidot BUB, tās dibinātāji uzsver, ka, pirmkārt, novadā ir gan meži, gan vairāki lieli kokapstrādes uzņēmumi, gan daudz dzīvojamo māju. Otrkārt, Inčukalna pusē uz vienu kvadrātkilometru dzīvo aptuveni 70 cilvēku, un tas nozīmē, ka VUGD brigādei uz izsaukuma vietu jāierodas aptuveni 15 minūšu laikā, kas ir neiespējami novada teritorijā, tomēr gada laikā atgadās viens vai divi ugunsgrēki, tāpēc izredzes, ka šeit varētu tikt izvietots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo, ir niecīgas.

Treškārt, ja arī novadā, bet jo īpaši mežā, atgadītos ugunsnelaime, profesionālie ugunsdzēsēji, kas vairāk ir sagatavoti darbībai pilsētā un apdzīvotās vietās, ieradīsies, bet meža ugunsgrēku dzēšana, vismaz to sākumā, gulstas uz Valsts meža dienesta darbinieku pleciem. Ceturtkārt, lai profesionālie ugunsdzēsēji sasniegtu Inčukalnu, ir vajadzīgs laiks: no Rīgas – aptuveni 45 minūtes, no Siguldas ‒ no 15 līdz pat 20 minūtēm. Taču tas attiecas tikai uz novada centru, bet ne tālākiem nostūriem. Vietējie ugunsdzēsēji notikuma vietā varētu ierasties daudz ātrāk, turklāt viņiem ir labāk zināmas arī ūdens ņemšanas vietas.

Piemēram, šogad jūlijā aizdegās benzīntanks "Totāls". "Likteņa ironija, bet ugunsdzēsēji no Siguldas tieši tobrīd bija ceļā uz Lēdurgu, turklāt – uz viltus izsaukumu, bet uguns tikmēr postīja benzīntanku Inčukalna novadā. Ja mums būtu bijušas iespējas doties palīgā no Inčukalna, uguns tiktu apdzēsta daudz operatīvāk, jo būtu klāt jau pēc 15 minūtēm," teic J. Liepiņš, kurš savulaik bijis pasniedzējs ugunsdzēsēju koledžā.

Inčukalna BUB pārstāvji atzīst, ka tehnikas un profesionālās sagatavotības ziņā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, protams, ir daudz pārāks, taču BUB dibināta tikai ar tādu mērķi, lai darbotos kā palīgspēks ugunsdzēšanas un glābšanas darbos. "Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt ātru un kvalitatīvu palīdzību ugunsnelaimes vietā, kā arī ierobežot uguns izplatību pirms VUGD vienību ierašanās," skaidro J. Liepiņš.

Viņaprāt, otrs svarīgākais BUB uzdevums ir ugunsdrošības popularizēšanas un iedzīvotāju iesaistīšanas sadzīves drošības jautājumu pilnveidošanā: "Mūsu mērķis ir skaidrot skolēniem, cik daudz posta nodara ugunsgrēks un cik grūti ir to apdzēst. To zinot, viņi aizdomāsies, ka pret uguni jāizturas nopietni un gan mājās, gan mežā ar to rīkosies apdomīgi. Zināšanas, kas iegūtas jau bērnībā, ir daudz efektīvāks līdzeklis cīņā par ugunsdrošību nekā sodi."

Savukārt R. Keišs, kurš patlaban studē Rīgas Tehniskajā universitātē, stāsta, ka, pirms dibināt savu BUB, inčukalnieši apceļojuši kaimiņu novadus, lai izpētītu kaimiņu pieredzi. Piemēram, Ainažu BUB valdes priekšsēdētājs Gints Kop­štāls, kuram ir laba sadarbība arī ar kaimiņiem Igaunijā, sacījis, ka, apmeklējot BUB kongresu Hādemestē, dzirdējis igauņus brīnāmies, cik maz ugunsdzēsēju depo ir Latvijā. "Lai mēs justos droši, valstī vajadzētu aptuveni 600 ugunsdzēsēju dislokācijas vietu, bet to ir daudz reižu mazāk, un diezin vai ugunsdzēsēju depo skaits tik drīz pieaugs," atzīst R. Keišs.

Taču pagaidām, kamēr vēl tikai top modelis, kā Inčukalna BUB nākotnē labāk sadarboties ar profesionālajiem ugunsdzēsējiem un kā, piemēram, organizēt dežūras, gan Ugunsdzēsēju dienā 17. maijā, gan bērnu vasaras nometnēs tiek rīkotas stafetes ar ugunsdzēsības elementiem, piemēram, formas tērpa uzvilkšana, šļūteņu savienošana un tamlīdzīgi. Daudz šajā ziņā dara Inčukalna BUB biedrs, jaunsargu audzinātājs Modris Balodis. Tikmēr paši aktīvi piedaloties novada Drošības dienās. Nākamā pavasara tēma jau esot skaidra ‒ drošība uz ūdens.

Latvijas pirmās brīvvalsts laika Inčukalna BUB vīri.Latvijas pirmās brīvvalsts laika Inčukalna BUB vīri.