08.09.2014 14:27

Baltezera problēmu varētu atrisināt Gaujas kanāls

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Attēlam ir ilustratīva nozīme. arhīvs

Mazais Baltezers, kas reiz tika uzskatīts par vienu no tīrākajiem Latvijas ezeriem, arvien vairāk tiek piesārņots, taču nekas reāli netiek darīts, lai to glābtu.

Latvijas makšķernieku apvienības priekšsēdētājs Egons Simsons atceras Baltezeru ar dzidru ūdeni, straumi – caurteci, kas vajadzīga, lai ūdens būtu kvalitatīvs.

"Zivis mirst visur, bet domāju, ka Baltezerā mirst tāpēc, ka tām trūkst skābekļa. Ūdenim nav caurteces, jo ir ciet Gaujas kanāls. 20 gadus nevar atrast risinājumu. Agrāk te bija straume, bija tīrākais ūdens. Cilvēki nesaprot, ka ūdens sasilstot izdala toksīnus un karstā laikā vispār nav skābekļa. Ūdens zied visur, bet šeit sevišķi. Agrāk darbojās attīrīšanas iekārtas, arī tās tagad nedarbojas. Ezers ir pamests novārtā. Mēs paši cīnāmies par ezeru – ielaižam zivis, noņemam tīklus. Cilvēki ir pieraduši – kur dzīvo, tur mēslo," saka E. Simsons.


Ādažos ir vienīgais kanāls Latvijā, kas savieno Gauju ar Daugavu. Pirms divdesmit gadiem tas vēl darbojās. E. Simsons uzskata, ka tieši šī kanāla darbība atrisinātu ezera bojāeju: "Šo ezeru zinu no tiem gadiem, kad šeit bija straume, tīrs, dzidrs ūdens, kad darbojās Gaujas kanāls. Tas ir līdzīgi, kad cilvēkam ir nosprostota vēna, un viņš sāk slimot. Te ir tieši tas pats – nav caurteces. Ādažos ir arī jaunas attīrīšanas iekārtas, kāpēc nevar pieslēgties tām? Pašvaldībai ir atzinums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), no zivsaimniecības pārvaldes, kāpēc vajag atjaunot kanālu. Vecā sasaukuma deputātiem tas nebija izdevīgi. Tagad varētu rakt un darīt, bet nav naudas. Jaunā pašvaldība kaut ko dara – nopirka divas laivas, lai varētu kontrolēt.

Latvijā ir maz ezeru, ko apsaimnieko pašvaldības. Baltezers arī ir valsts ezers, un nevar saprast, atdos vai neatdos to pašvaldībai. Loģiski būtu atdot, jo valsts pati galā netiek. Šeit vajadzētu vienkārši atbraukt ministrijai karstā laikā, aukstā laikā, paņemt ūdens paraugus un uztaisīt analīzes. Pēc analīzēm redzētu, kas jādara, lai ūdens nebūtu kaitīgs. Agrāk tas bija tīrākais Pierīgas ezers. Tā ir cilvēku neizdarība, negribēšana, jo domā, ka daba ir pēdējā vietā."

E. Simsons saka, ka Latvijā ir tikai 30 vides inspektori un speciāla brigāde, kas var noņemt ūdenim analīzes. Bet nekas netiek darīts, lai atrisinātu vides problēmas Mazajā Baltezerā. "Te ir jāstrādā kopā VARAM un pašvaldībai, bet nekas netiek darīts, nevienu neinteresē. Jau cik gadus nevarēja uzlikt zīmes, ka šeit nevar braukt ar ūdensmotocikliem. Tagad beidzot pašvaldība solīja uzlikt. Nevar jau nevienu sodīt, ja nav zīmes. Tagad ir vieglāk kontrolēt, jo pašvaldības policijai ir laivas," viņš piebilst.

Vēl viena problēma, ko atrisinātu kanāla atjaunošana, ir pavasara plūdi. "Tad, kad bija kanāls, šeit nekad pavasaros nebija plūdu. Vajag attaisīt kanālu, slūžas, un ezers atkal atdzīvosies," uzskata speciālists.

Iepriekš:
Mazajā Baltezerā nekonstatē piesārņojumu un veselības apdraudējumu
Mazajā Baltezerā mirst zivis un ūdensputni, saindējies viens cilvēks. Veselības inspekcija: trauksmei nav pamata